Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pirms diviem gadiem ir pareizi prognozējuši valsts ekonomikas turpmākās attīstības ceļu. 2008.gada martā 60% iedzīvotāju paredzēja ekonomikas "smago nosēšanos", liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
2008.gada sākumā gan masu medijos, gan ekspertu vidū, gan sabiedrībā kopumā risinājās diskusija par to, kas saistībā ar ekonomikas pieauguma tempu samazināšanos visdrīzāk sagaida Latviju: smaga krīze jeb tā sauktā smagā nosēšanās vai ekonomikas lēna atdzišana jeb tā sauktā mīkstā nosēšanās. Gan politiķiem, gan arī ekspertiem bija atšķirīgi viedokļi, un vieni vairāk sliecās domāt, ka dziļas krīzes nebūs, bet citi - ka ņemot vērā iepriekšējos ekonomikas pārkaršanas apjomus, lēnām briestošo globālo ekonomikas krīzi un dažādas ekonomikas strukturālās problēmas, krīze varētu būt arī dziļa, stāsta SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Viņš arī norāda, ka patreizējā oficiālā statistika liecina, ka Latvijas ekonomikā krīze ir ļoti dziļa - iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums gada laikā par 18% ir lielākais ekonomikas kritums Eiropā. Atsevišķi avoti apgalvo, ka visā pasaulē miera laikā līdz šim tik lieli ekonomikas kritumi nav pieredzēti, pat 30.gados ASV lielās depresijas laikā ekonomikas sarukums esot bijis mazāks.
Šādā kontekstā interesanti šķiet pētījumu centra SKDS pirms diviem gadiem veiktās iedzīvotāju aptaujas dati, kas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savās prognozēs nav kļūdījušies, norāda Kaktiņš, secinot, ka "esam tālredzīgi".
2008.gada martā kopumā 60% iedzīvotāju prognozēja, ka Latviju sagaida smaga krīze, būs tā sauktā smagā nosēšanās, bet 17% uzskatīja, ka, visdrīzāk, ekonomika atdzisīs lēnām - būs tā sauktā mīkstā nosēšanās.
Kaktiņš norāda, ka interesantas ir arī dažādu sociālo un demogrāfisko grupu paustās prognozes, kas liecina, ka it visās pētījumā apskatītajās grupās lielākā daļa respondentu pauduši pesimistiskās prognozes.
Nedaudz biežāk kā vidēji "mīkstās nosēšanās" scenārijam 2008.gada martā ticējuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību (21%), augstākiem ienākumiem (22%) un Rīgā dzīvojošie (22%). Taču arī šajās grupās vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku pareizi prognozējuši gaidāmo ekonomikas attīstības ceļu, norāda Kaktiņš.