Lai gan iepriekšējos mēnešos iedzīvotāju domas par ekonomisko situāciju Latvijā bija stabili nemainīgas, jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometrā" noskaidrots, ka, atbildot uz jautājumu par ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, cilvēki biežāk izteikuši viedokli, ka situācija pasliktinās. Arī deflāciju, ko valstī novēro statistiķi, pamanījuši tikai 35% iedzīvotāju, bet 19% sakās esam pārliecināti, ka cenas precēm un pakalpojumiem drīzāk ir pieaugušas.
Uzdodot ikmēneša nemainīgos "DnB NORD Latvijas barometra" jautājumus, noskaidrots, ka nedaudz kritiskāk vērtēts gan Latvijas attīstības virziens kopumā, gan arī ekonomiskais stāvoklis. Pašlaik tikai 2% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabojas, savukārt 27% pauduši viedokli, ka tā nemainās, - tas ir par četriem procentu punktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.
"Iepriekšējos divos mēnešos "DnB NORD Latvijas barometrā" vērojamā nelielā iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās ir apstājusies. Taču, manuprāt, pārtrūkstot "pārsteigumu" plūsmai, ko radīja 2010.gada budžeta gatavošana, pesimistisko noskaņu pakāpeniska atkāpšanās varētu turpināties," saka DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Vienīgais jautājums, kurā iedzīvotāji pauduši optimistiskāku viedokli nekā iepriekšējā mēnesī, bija saistīts ar ģimenes materiālā stāvokļa prognozēm, jo 14% uzskata, ka pēc gada tas būs nedaudz uzlabojies. Šis rādītājs palielinājies par četriem procentu punktiem. Savukārt 37% respondentu pauduši viedokli, ka situācija nebūs mainījusies, 26% uzskata, ka tā būs nedaudz pasliktinājusies, bet 7% saka, ka situācija būs ievērojami pasliktinājusies.
Jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometrā šajā reizē noskaidrotas iedzīvotāju domas par deflāciju – vai gada laikā preču un pakalpojumu cenas ir samazinājušās, un kurās preču grupās novērojamas vislielākās izmaiņas. Tikai 2% cilvēku šķiet, ka cenas kopumā ir ievērojami pazeminājušās, savukārt 35% uzskata, ka tās nedaudz kritušās. 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nekas būtiski nav mainījies, 19% pauduši viedokli, ka cenas ir paaugstinājušās, bet 12% domā, ka tās ir pat ievērojami paaugstinājušās.
""DnB NORD Latvijas barometra" rezultāti parāda, ka, neraugoties uz straujo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos, cenas ir bijušas neelastīgas un ievērojamu cenu samazināšanos ir izjutuši vien aptuveni 2% respondentu. Tas ir zems rādītājs," saka ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Lielākā daļa jeb 56% respondentu pauduši viedokli, ka deflācija vērtējama drīzāk pozitīvi vai ļoti pozitīvi, bet 20% izvēlējušies atbildi, ka negatīvi. "DnB NORD Latvijas barometrā" noskaidrots – 57% cilvēku uzskata, ka pirms gada cenas bija mākslīgi paceltas, lai gūtu ļoti lielu peļņu, taču tagad preču un pakalpojumu cenas kļuvušas adekvātākas.
"DnB NORD Latvijas barometrā" respondenti pauduši viedokli, ka vislielākais cenu samazinājums pārtikai ir jūtams piena produktiem – to iedzīvotāji izvēlējās 53% gadījumu. Pēc tam ar 31% seko augļi un dārzeņi, to izstrādājumi, bet trešais būtiskākais cenu kritums bijis maizes un miltu izstrādājumiem.
Nepārtikas cenu grupā 33% respondentu "DnB NORD Latvijas barometrā" pauduši, ka cenas samazinājušās sadzīves tehnikai, 23% - ka mēbelēm, bet 22% uzskata, ka samazinājušās celtniecības materiālu cenas.
"Atšķirības starp statistikas datiem un sabiedrības uztveri bez labi zināmās Latvijas iedzīvotāju tendences interpretēt notikumus negatīvi var skaidrot arī apstāklis, ka atsevišķu cilvēku patēriņa grozi atšķiras no vidējā. Tiesa gan, situācijā, kad krītas pārtikas, apkures un lielākās daļas rūpniecības preču cenas, ir jāpatērē ļoti daudz medikamentu un sabiedriskā transporta pakalpojumu, lai indivīda patēriņa grozs pēdējo mēnešu laikā būtu sadārdzinājies," saka P.Strautiņš.
Prognozējot cenu izmaiņas nākamā pusgada laikā, 39% "DnB NORD Latvijas barometrā" aptaujāto pauduši uzskatu, ka tās nemainīsies, 27% domā, ka pieaugs, savukārt 17% ir pārliecināti, ka tās samazināsies.
"DnB NORD Latvijas barometrs", kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi no mēneša norāda uz vispārējā iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņām.