Norisinoties Ukrainas karam un Palestīnas un Izraēlas konfliktam, deviņas pasaules kodolvalstis modernizē savus kodolarsenālus, turklāt dažas palielina arī kaujas galviņu skaitu - tā teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta ikgadējā ziņojumā, raksta unian.net.
Bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess uzskata, ka Krievijas draudu - izmantot kodolieročus - pamatā nav patiesa apņēmība tos izmantot, vēsta UNIAN.
Iespējams, visi baidās, ka karš Ukrainā var turpināties bezgalīgi, bet kodolkarš ir vēl biedējošāks. Par šo jautājumu ir daudz viedokļu, taču noskaidrosim, ko par to saka zvaigznes, vēsta UNIAN.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis rietumvalstis nesūtīt karaspēku uz Ukrainu - viņaprāt, šāda lēmuma sekas būtu "traģiskas", raksta "bbc.com".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins patiešām var ķerties pie kodolieroču izmantošanas - šādu viedokli intervijā pauda militārais eksperts Petrs Černiks, raksta unian.net.
Bijušais Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs armijas ģenerālis Nikolajs Malomužs uzskata, ka, ja desmitiem miljardu dolāru un eiro palīdzība Ukrainai no Rietumvalstīm netiks tērēta Ukrainas armijas stiprināšanai, tad draud nopietni Trešā pasaules kara draudi, raksta izdevums Telegraph.
Somijas prezidents Sauli Nīniste brīdinājis savus Eiropas līderus un pilsoņus nebūt pārāk pašpārliecinatiem, noraidot iespēju, ka Krievija karā pret Ukrainu var uzvarēt, ziņo unian.net.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā no uzbrucēju puses jau vairākkārt izskanējusi retorika, kurā tiek draudēts ar kodolieroču pielietošanu. Kamēr Aizsardzības ministrija informē par iespējamu Krievijas kodolretorikas pieaugumu, tikmēr eksperts skaidro, kas notiktu, ja tagad tiktu piedzīvots kodolsprādziens.
Pēdējās nedēļas laikā Krievijas retorikā vairākkārt izskanējuši draudi par iespējamu kodolieroču pielietošanu. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā norādījis, kura valsts var atturēt Krieviju no kodolieroču lietošanas.
Pasaule šobrīd ir nopietnākā eksistenciālā apdraudējuma priekšā visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Kodollielvalsts Krievija, kuras arsenālā ir aptuveni 6000 kodollādiņu, atklāti draud izmantot atomieročus, ja “kāds iedomāsies iejaukties un izjaukt tās stratēģiskos plānus”.
Ukrainas laikraksts “Ukrainska pravda” publicējis interviju ar amerikāņu zinātnieku Aleksu Vellersteinu, kurš specializējies kodolieroču pētījumos. Viņš radījis interaktīvo rīku “Nukemap”, kura lietotājiem ir iespēja modelēt, kādas būtu kodolieroču pielietošanas sekas dažādās pasaules vietās, vēsta lsm.lv.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudi rietumiem nestāties ceļā Krievijas iebrukumam Ukrainā un pavēle izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos, ir būtisks faktors, ka attur NATO valstis no plašākas palīdzības sniegšanas Ukrainai. LTV raidījums “de facto” skaidroja, ko praksē nozīmē Putina pavēle.
Pastardienas sludinātājiem šobrīd neatliek nekas cits kā gaidīt četrus apokalipses jātniekus, tikmēr pragmatiskāk domājošajiem iedzīvotājiem der apsvērt izdzīvošanas un dzīvošanas stratēģijas dažādu kara izraisītu sarežģījumu gadījumos, tostarp kodolavārijas apstākļos.
Saūda Arābija un citas Persijas līča valstis piekritušas ASV karaspēka izvietošanai to teritorijās, lai atturētu Irānu no iespējamā uzbrukuma, sestdien ziņo Saūda Arābijas laikraksts " Asharq Al Awsat".
Krievija zaudēs kodolkarā ar ASV, paziņojis Krievijas zinātņu akadēmijas loceklis, Starptautiskā drošības centra vadītājs Aleksejs Arbatovs, ziņo Zvezda.
2015. gada 22. decembrī ASV Nacionālās drošības arhīvs (National Security Archive) publiskoja 1959. gadā sagatavoto ASV kodolmērķu sarakstu (SAC Atomic, 1959), kurā ir norādītas svarīgāko militāro mērķu ģeogrāfiskās koordinātas iespējamam karam ar PSRS