“Financial Times": Krievijas kodolieroči vairs nebiedē NATO, un tās ir sliktas ziņas

Krievijas kodoldraudi arvien vairāk ietekmē Rietumu lēmumus, un Kremļa spēja izmantot savu kodolieroču arsenālu kā atturēšanas līdzekli pakāpeniski vājinās. Tomēr, pēc “Financial Times” domām, šīs nav tik labas ziņas, kā varētu šķist.

Krievijai pieder pasaulē lielākais kodolieroču arsenāls, un tā par to regulāri atgādina saviem pretiniekiem. Maskava nesen paziņoja NATO, ka ir gatava izmantot visus pieejamos spēkus un līdzekļus, tostarp kodolieročus, savas teritorijas aizstāvēšanai. Kremlis šos draudus saistīja ar iespējamiem draudiem Kaļiņingradai, Krievijas eksklāvam starp Poliju un Lietuvu. 1. oktobrī Vladimirs Putins personīgi paziņoja, ka uzbrukuma gadījumā Kaļiņingradai Krievija izmantos "visus tās rīcībā esošos ieročus". Krievijas prezidents arī atzina, ka Apvienotās Karalistes un Francijas rīcībā ir kodolieroči, taču paziņoja, ka Krievijas ieroču skaits ir nepārspējams.

Kā norāda “Financial Times”, vēl pirms dažiem gadiem šādi paziņojumi neizbēgami būtu izraisījuši plašu starptautisku reakciju. Tomēr rietumvalstis tagad ir daudz atvērtākas Kremļa kodolretorikai. Iemesls, pēc izdevuma domām, ir tas, ka Maskava pārāk bieži ir izmantojusi kodoldraudus kā Rietumu iebiedēšanas līdzekli, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Sākotnēji šī taktika darbojās, un Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie piesardzīgi piegāja modernu ieroču piegādei Ukrainai, baidoties no kodolkonflikta eskalācijas. Tomēr vēlāk kļuva skaidrs, ka starptautiskais tabu pret kodolieroču izmantošanu joprojām ir ārkārtīgi spēcīgs - Ķīna un Indija brīdināja Krieviju par kodoltriecienu, un tiek uzskatīts, ka Amerikas Savienotās Valstis ir draudējušas ar tiešu iejaukšanos karā, ja Maskava izmantos kodolieročus pret Ukrainu.

Rezultātā rietumvalstis pakāpeniski kļuva mazāk piesardzīgas attiecībā uz Ukrainas apbruņošanu, un Kijiva saņēma tankus, iznīcinātājus un tāla darbības rādiusa raķetes triecieniem pret mērķiem Krievijā — ieročus, kas iepriekš tika uzskatīti par pārāk riskantiem.

Vēl viens zīmīgs piemērs bija operācija "Zirnekļa tīkls" 2025. gadā, kuras laikā Ukraina veiksmīgi veica dronu triecienu Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem. Saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu šāds uzbrukums varēja būt pamats kodolieroču triecienam, tomēr Maskava atkal atturējās no šāda soļa.

Bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece Rouza Gotemellere, izvērtējot šos notikumus, secināja: "Kodolieroču atturēšana nedarbojas." Viņa uzskata, ka Krievija, tāpat kā citas kodolvalstis, gaidīja, ka tikai kodolieroču glabāšana pasargās to no konvencionāla militāra uzbrukuma, tomēr karš Ukrainā ir parādījis, ka šis pieņēmums nav pamatots.

Viņa norāda, ka problēma neaprobežojas tikai ar Krieviju - Irāna uzbruka Izraēlai ar raķetēm un droniem, zinot, ka tai ir kodolieroči, un arī Indija un Pakistāna veica triecienus viena otras teritorijās, neskatoties uz savu kodolstatusu.

Vienlaikus kodolatturēšanas vājināšana ir īpaši sāpīga Krievijai, jo pasaulē lielākais kodolieroču arsenāls joprojām ir viens no nedaudzajiem Maskavas argumentiem par labu tās lielvaras statusam, un arī tā uzturēšana prasa milzīgus finanšu izdevumus.

“Financial Times” brīdina, ka kodoldraudu samazinātā efektivitāte rada jaunus draudus - Krievija var mēģināt atjaunot atturēšanu ar citiem līdzekļiem, jo ​​īpaši ar hibrīdkaru, sabotāžu, slepkavībām un bezpilota lidaparātu iebrukumiem Eiropas gaisa telpā.

Vēl viens drauds ir tas, ka kodolatturēšanas vājināšana varētu padarīt konvencionālo karu ticamāku. Ja potenciālie ASV pretinieki nolems, ka Vašingtona nevēlas izmantot kodolieročus savu sabiedroto aizsardzībai, viņi var ķerties pie konvencionālas agresijas, un ir iespējams, ka tas varētu mazināt pašas Krievijas piesardzību attiecībā uz tiešu konfliktu ar NATO.