Klimats

G20 valstu līderi svētdien Romā vienojušies par samita noslēguma paziņojumu, kurā aicināts uz "jēgpilnu un efektīvu" rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, bet iekļautas tikai dažas konkrētas saistības.

G20 valstis vienojušās par nepieciešamību ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, svētdien ziņo vairāki avoti.

Klimata aktīviste Grēta Tūngerga šobrīd ir 18 gadus veca un nedzīvo vairs vecāku mājās, vēsta britu dienas laikraksts “The Guardian”, kuram G. Tūnberga sniegusi interviju, atklājot savas dzīves un uzskatu nianses.

Miljardieris Džefs Bezoss apsolījis ziedod vienu miljardu ASV dolāru, lai palīdzētu novērst klimata pārmaiņas, vēsta "People."

Iepretim Ministru kabineta ēkai aptuveni 30 cilvēki mēģina pievērst uzmanību klimata nevienlīdzībai.

Cilvēki izmaina klimatu bezprecedenta tempā, brīdinājusi ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), aicinot drastiski samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, lai noturētu globālo temperatūru robežās, kuras paredz 2015.gadā panāktā Parīzes klimata vienošanās.

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā, secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Sociālajā tīklā "Twitter" izvērtusies diskusija, vai pēdējā laika plūdos, karstuma pasaulē varētu "norakstīt" uz klimata pārmaiņām.

Zinātnieki noteikuši, atrašanās kāda gaisa temperatūra rada briesmas cilvēka veselībai un pat dzīvībai, raksta focus.ua.

Eiropieši par pasaulē nozīmīgāko problēmu atzinuši klimata pārmaiņas, liecina pirmdien publicētā "Eirobarometra" aptauja.

Gan Latvijai, gan citām ES valstīm ir mazliet mazāk nekā 30 gadu, lai izveidotu tādu enerģijas portfeli, kas pildītu gan kopējos klimata mērķus, gan risinātu mājsaimniecību, uzņēmēju un katras valsts energodrošības jautājumus.

Šā gada 10.jūnijā tika publicēts starptautisks ANO ekspertu ziņojums "Bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas", kurā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata krīzes tika apskatītas savstarpējā sinerģijā.

Latvija ceļā uz sabalansētu klimatneitralitāti un ekonomikas transformāciju izvirzījusi ambiciozus mērķus, tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā tie nebūs sasniedzami.

Klimata aktīvisti ASV, Vašingtonā, protestē pret prezidenta Džo Baidena klimata plānu, kas paredz, ka līdz 2030. gadam ASV samazinās emisijas daudzumu vismaz uz pusi.  Protestētāji nav apmierināti ar šādu izstrādāto plānu, uzskatot, ka nepieciešams rīkoties radikālāk un nospraust plānu, samazināt emisijas daudzumu vēl lielākā apjomā. Protestētāji pie Baltā nama ieradās ar ķerrām un izgāza tur ārā kūtsmēslus. 

Eiropas Komisija ir atklājusi Eiropas Klimata paktu - Eiropas Savienības mēroga atvērtu, iekļaujošu un dinamisku klimatrīcības iniciatīvu, kas cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas aicina iesaistīties klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un padarīt Eiropu zaļāku.

Līdz 2100. gadam vasaras garums ziemeļu puslodē varētu sasniegt sešus mēnešus, un ziema ilgs mazāk nekā divus mēnešus, liecina Amerikas Ģeofizikas savienības publicētie Ķīnas zinātnieku pētījuma rezultāti, ziņo RBC.

Pēdējo trīs gadu laikā specializētās pārtikas sortiments paplašināts teju uz pusi, savukārt pieprasījums pēc vegānu un bezglutēna pārtikas produktiem palielinājies par 30%.

"Microsoft" dibinātājs Bils Geitss uzskata, ka bagātām valstīm vajadzētu pāriet uz sintētisko gaļu, lai novērstu klimata katastrofu.

Vispasaules pandēmija, ko izraisīja Covid-19 vīrusa uzliesmojums, ir ievērojami mainījis teju ikvienu nozari. Transporta nozare ir viena no tām, kas visvairāk ir cietusi un kurai sniega bumbas efektā ir ietekme uz valsts ekonomisko attīstību kopumā. Vienlaikus - jau tagad ir iezīmējušās tendences virzieniem, kuros doties transporta nozarei un tās spēlētājiem, norāda "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Ceturtā daļa no atkritumiem, kas nonāk vieglo iepakojumu šķirošanas konteineros nav pārstrādājami. Iemesli tam ir vairāki, sākot ar cilvēku ļaunprātīgu rīcību, informācijas trūkumu un beidzot ar atkritumu šķirošanas procesa sistemātiskām problēmām. Lielāko daļu nepārstrādājamo atkritumu sastāda tekstila izstrādājumi (gandrīz 30%), tāpat nepārstrādājami ir celtniecības un mājokļa iekārtošanas materiāli (19,9%), taču gandrīz piektdaļu sastāda nepārstrādājams iepakojums, liecina AS "AJ Power Recycling", biedrības "Zero Waste Latvija" un SIA "ZAAO" kampaņas "Gudri pakot - gudri šķirot" ietvaros veiktas pētījums*.