G20 valstu līderi svētdien Romā vienojušies par samita noslēguma paziņojumu, kurā aicināts uz "jēgpilnu un efektīvu" rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, bet iekļautas tikai dažas konkrētas saistības.
G20 samita rezultāts atstāj lielu darbu ANO Klimata konferencei Glāzgovā, kurp vairums G20 valstu līderi dosies no Romas.
G20 grupa, kas ietver Brazīliju, Ķīnu, Indiju, Vāciju un ASV, ir atbildīga par aptuveni 80% oglekļa emisijas.
G20 samita noslēguma paziņojumā teikts, ka valstu pašreizējie plāni emisijas samazināšanai, ir jāstiprina, ja nepieciešams, bet paziņojumā nav konkrēti minēts 2050.gads kā mērķis, līdz kuram būtu jāpanāk neitralitāte oglekļa emisijā.
"Mēs atzīstam, ka klimata pārmaiņu ietekme pie 1,5 grādiem pēc Celsija ir daudz mazāka nekā pie diviem grādiem pēc Celsija. Lai saglabātu 1,5 grādus pēc Celsija sasniedzamā attālumā, būs vajadzīgas jēgpilnas un efektīvas darbības un visu valstu apņemšanās," teikts paziņojumā.
2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
ANO eksperti uzskata, ka globālā sasilšana ir jāierobežo līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, lai izvairītos ekstrēmu klimata notikumu saasināšanās. Lai sasniegtu šo mērķi, eksperti ieteikuši panākt neitralitāti oglekļa emisijā līdz 2050.gadam.
G20 līderi samitā atzinuši, ka ir būtiski panākt neitralitāti oglekļa emisijā līdz aptuveni gadsimta vidum.
Ķīna ir izvirzījusi par mērķi panākt neitralitāti oglekļa emisijā līdz 2060.gadam, bet citas lielas piesārņotājas, piemēram, Indija un Krievija apņēmušās to sasniegt līdz 2050.gadam.
Taču ANO eksperti uzskata, ka pat gadījumā, ja pašreizējie valstu plāni tiks pilnībā īstenoti, globālā sasilšana pieaugs par 2,7 grādiem pēc Celsija, kas ievērojami saasinās plūdus, sausumu, vētras un citas dabas katastrofas.
G20 līderu samita noslēguma paziņojumā arī iekļauts solījums līdz gada beigām pārtraukt finansēt elektroenerģijas ražošanu ārvalstīs no oglēm, bet nav noteikts konkrēts datums, līdz kuram būtu savās valstīs pavisam jāatsakās no oglēm elektroenerģijas ražošanā.