Aptauja: cik ļoti Baltijas iedzīvotājus uztrauc klimata pārmaiņas?

© f64.lv, Lauris Aizupietis

Visvairāk iedzīvotājus Baltijā uztrauc gaisa un ūdens piesārņojums, mežu izciršana, klimata pārmaiņas un slikta atkritumu apsaimniekošana, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju atzīmē, ka vismaz viena no minētajām vides problēmām jau tagad ietekmē viņus personīgi vai ietekmēs nākotnē.

Tomēr tieši Latvijā ir visvairāk to respondentu, kuri uzskata, ka ikviena cilvēka rīcība var reāli palīdzēt risināt vides problēmas.

Vairāk nekā 60% aptaujāto Latvijā uzskata, ka katrs cilvēks ar savu rīcību var palīdzēt risināt vides problēmas. Savukārt 20% uzskata tieši pretēji. Ap 9% respondentu pārliecināti, ka visas tagad notiekošās izmaiņas ir pašas dabas ietekmētas, tāpēc cilvēka iesaiste, lai kaut ko uzlabotu, nav nepieciešama. Vēl 4% domā, ka cilvēce neko nevar izdarīt apkartējās vides labā, jo ir jau par vēlu.

Lietuvā aptuveni puse iedzīvotāju uzskata, ka katrs ar savu rīcību var palīdzēt risināt vides problēmas. Ap 30% uzskata, ka viens cilvēks ar savu rīcību neko nevar ietekmēt. Un līdzīgi kā Latvijā, 9% uzskata, ka viss notiek pats par sevi, bet 4% domā, ka ir jau par vēlu kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju.

Igaunijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, visvairāk ir to iedzīvotāju, kuri uzskata - viens cilvēks neko nevar izdarīt dabas labā (33%), kā arī to, kuri sliecas domāt, ka visas izmaiņas ir dabiskas (11%).

"Neskatoties uz to, ka ievērojamu daļu iedzīvotāju uztrauc gan laika apstākļu izmaiņas, ko atzīmē 83% aptaujāto, gan vides piesārņojums (ap 45% aptaujāto), liela daļa cilvēku izvēlas neko nedarīt, lai situāciju mainītu, jo domā, ka viņu ieguldījums neko nevar ietekmēt. Kaut gan realitātē mēs visi varam rīkoties atbildīgāk, lai mazinātu kaut mūsu pašu dzīvesveida ietekmi uz vidi. Ļoti bieži iedzīvotāji vienkārši nezina, kas būtu jādara, lai dzīvotu videi draudzīgāk," norāda SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā Viktors Toropovs.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais