Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā, secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.
Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.
Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.
"Ūdens kvalitāte un daudzums, pārtikas pieejamība, patogēnu uzliesmojumi, ierobežojumi tūrismā un enerģijas ražošanā, nepielāgota infrastruktūra, būtiskas ietekmes uz ekonomiku un sabiedrību - situācija ikkatrā sektorā pasliktinās līdz ar katru nākamo pārsniegto temperatūras iedaļu. Turklāt pārsniedzot pusotra grāda robežu, sākas klimata pārmaiņas ar neatgriezeniskām, katastrofālām sekām, kas turpmāk pašas sevi tikai pastiprinās un veicinās," komentēja PDF klimata programmas vadītāja Laura Treimane.
PDF norāda, ka zinātnē vairs nepastāv debates par to, kāpēc un kas izraisījis mūsdienu klimata pārmaiņas, bet gan par to, cik lielā mērā tās ietekmēs visdažādākās nozares visos pasaules reģionos. Ziņojums sniedz detalizētāku klimata pārmaiņu novērtējumu reģionāli, tostarp sniedz noderīgu informāciju risku novērtēšanai un pielāgošanās rīcībām, kā arī piedāvā jaunu ietvaru, kas palīdz skaidrot fizikālās izmaiņas klimatā - karstums, aukstums, lietus, sausums, sniegs, vējš, piekrastes plūdi - tajā, ko tās nozīmē sabiedrībai un ekosistēmām.
Speciālisti norāda, ka pēdējās desmitgades laikā vidējās oglekļa dioksīda emisijas sasniedza visaugstāko līmeni cilvēces vēsturē. Pašlaik globālajai sasilšanai sasniedzot 1,1grādu, jau tagad skaidrāk nekā jebkad agrāk var novērot, kādas postošas sekas rada kavēšanās ar zinātnei atbilstošu rīcību klimata jomā. Cilvēcei ir noteikts oglekļa budžets, ko tā var vēl emitēt atmosfērā, lai saglabātu 50% iespējamību iekļauties pusotra grāda temperatūras robežās - tās ir 440 gigatonnas oglekļa dioksīda, kuras varētu pārsniegt jau līdz 2030.gadam, norāda PDF.
Vienlaikus speciālisti uzsver, ka iespējas ierobežot klimata pārmaiņas veicina lēmumu pieņēmēju politiskā griba un izvēle, nevis pati zinātne. Viens no veidiem, kā Latvijas lēmumpieņēmēji var apvienot vārdus ar darbiem, ir zinātnei atbilstoša Klimata likuma izveide, kas pašlaik ir izstrādes stadijā un nodota sabiedriskajā apspriešanā, kā arī ambīciju paaugstināšana rudenī gaidāmajā starpvaldību Klimata pārmaiņu konferencē.
"Ja mums neizdosies strauji samazināt emisijas, mēs būsim spiesti nonākt bīstamā situācijā, kad paļausimies uz tehnoloģijām, kas vēl neeksistē, lai uztvertu oglekli no atmosfēras," norāda PDF.
