Sestdien, 8. jūnijā, sagaidot Jāņa Petera 80. dzimšanas dienu, Arēnā Rīga notiks dzejnieka jubilejas lielkoncerts Dzejnieka sirdsvārdi. «Es to sauktu par literāri muzikālu vakaru, nevis lielkoncertu, jo pēc mana lūguma tajā skanēs ne tikai dziesmas, bet arī dzeja,» saka gaviļnieks Jānis Peters.
1988. gada jūnija beigās – pēc radošās inteliģences plēnuma Rīgā un tikpat daudz dienas pēc ASV prezidenta Ronalda Reigana valsts vizītes Maskavā (piedodiet par ambīcijām) mēs, PSKP 19. konferences delegāti no Latvijas, starp kuriem vairums bija partijas nomenklatūras funkcionāri, aizbēgām uz Maskavu.
Katrs baltietis saprot katalāņu centienus. Emocionāli šai augsti attīstītajai nācijai ar savu valodu, kultūru, intelektuālajiem un ekonomiskajiem sasniegumiem ir morālas tiesības uz valstiskumu.
«Mana alus jaunība ir garām,» smaidot nopūšas dzejnieks Jānis Peters, apcerēdams tēmu par Jāņiem, kad tika dzerts alus. Kaut arī vasaras saulgrieži ir pilnasinīgs, sulīgs dabas plaukuma laiks, kam vidū pulsē pati dzīvība, tajā skan arī tāla, vēl nenojausta skumju nots: saule sāk ritēt uz ziemu.
Pirms astoņiem gadiem Ādažu un Carnikavas pašvaldības vienojās kopīgam projektam - izveidot dzejnieka Ojāra Vācieša literāro prēmiju, ko reizi gadā pasniegt jauna dzejoļu krājuma autoram. Ideju atbalstīja arī dzejnieks Jānis Peters un O.Vācieša muzeja direktore Ieva Ķīse.
Izdevniecība "Upe tuviem un tāliem" gatavojas izdot ierakstu, kurā ieskaņoti latviešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Petera darbi. Pirmajā, no trīs kompaktdisku apkopojuma, dzirdēsim poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas".
Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts dzejniekam un diplomātam Jānim Peteram par izcilu un radošu devumu latviešu kultūrā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas politikā un diplomātisko attiecību veidošanā.