VĒRTS REDZĒT: Ne tikai dziesmas, bet arī dzeja
Sestdien, 8. jūnijā, sagaidot Jāņa Petera 80. dzimšanas dienu, Arēnā Rīga notiks dzejnieka jubilejas lielkoncerts Dzejnieka sirdsvārdi. «Es to sauktu par literāri muzikālu vakaru, nevis lielkoncertu, jo pēc mana lūguma tajā skanēs ne tikai dziesmas, bet arī dzeja,» saka gaviļnieks Jānis Peters.
«Es negribēju, ka manai jubilejai veltīts pasākums būtu tikai dancojams koncerts, tāpēc skanēs arī dzeja, tajā ir iekļautas man mīļas kora dziesmas - labi zināmas un pavisam jaunas,» saka Jānis Peters. Pasākumā Dzejnieka sirdsvārdi uz vienas skatuves pulcēsies mūziķi, aktieri, dejotāji un dziedātāji. «Jubilejas reize ir brīdis, kad var atskatīties uz līdz šim paveikto, satikt savus draugus un līdzgaitniekus un gūt iedvesmu jauniem darbiem,» par šo pasākumu teic dzejnieks Jānis Peters.
Koncerta pirmajā daļā skanēs populāras dziesmas no teātra izrādēm un kinofilmām, bet otrās daļas saturu organizētāji raksturo kā superhitus jeb dziesmas, kuras par savām dēvē jau vairākas paaudzes. Pasākumā piedalīsies Dita Lūriņa, Andris Bērziņš, Jānis Paukštello, Varis Vētra, Gunārs Placēns, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Igo, Ingus Pētersons, Imants Vanzovičs, Ieva Sutugova, Normunds Rutulis un citi, kā arī Rīgas Doma zēnu koris un koris Pa Saulei, ansamblis Dzeguzīte, deju kolektīvi Dzintariņš un Ačkups. Lielkoncerta īpašais viesis būs komponists Mārtiņš Brauns. «Koncertā nepiedalīsies Raimonds Pauls, bet tam nav nekāda zemteksta - mēs neesam sastrīdējušies, turklāt, pārskatot visu pasākuma repertuāru, viņa komponētās dziesmas noteikti ir vairākumā,» smaidot saka Jānis Peters. «Tā kā esmu pieklājīgs cilvēks, arī es uzkāpšu uz skatuves, lai pateiktos visiem, kas strādājuši pie manai jubilejai veltīta pasākuma, un arī publikai, kas būs nākusi to klausīties.»
«Katru dienu es kaut ko rakstu, precīzāk - katru nakti,» nosaka dzejnieks. Reizēm «uzmetot skatienu rokrakstu kaudzei, redzu, ka kvantitāte tuvojas normālam dzejoļu krājumam». Pēc kāda laika varētu izdot arī dzejoļu krājumu bērniem. Reizēm rakstot arī kādu pasūtījumu, piemēram, nesen Raimonds Pauls lūdzis uzrakstīt tekstus divām dziesmām, ko viņš komponē speciāli operdziedātājai Elīnai Garančai. Katru mēnesi kanālā Klasika izskan dzejnieka atmiņas, kas veltītas Latvijas kultūras vēsturei un izcilām personībām, un izdevniecība Neputns ir lūgusi šīs atmiņas apkopot grāmatā. Nesen strādājis pie cikla par «tēmu, par kuru ne visai daudz runā politiķi, vēsturnieki un žurnālisti», - par skolēnu rotu, kas 1919. un 1920. gadā cīnījās par nesen proklamēto Latvijas valsti. «Iedomājieties - 150 skolnieki un studenti vecumā no 15 līdz 20 gadiem cīnījās ar ieročiem rokās par Latvijas valsts neatkarību,» saka Jānis Peters. Ciklu Rotā, rotā dzelžu rotā komponē Mārtiņš Brauns, tas izskanēs rudenī. «Vispār esmu izbrīnīts, ka komponisti man lūdz rakstīt tekstus viņu darbiem,» nosaka dzejnieks.
«Savas jubilejas nekad neesmu īpaši svinējis. Kādreiz aktieriem bija ierasts braukt pa pilsētu izpušķotās mašīnās, pat tramvajos vai jāt ar zirgiem, braukt ar karietēm; man tas nekad nav paticis, no tā vienmēr esmu vairījies. Ar lielvakariem, ar lielkoncertiem esmu atzīmējis tikai savu 70 un 75 gadu jubilejas, un šī būs tikai trešā reize, turklāt šoreiz nav jau arī iemesla milzīgām svinībām, vispār - optimismam manā dzīvē,» saka Jānis Peters. «Šogad savā īstajā dzimšanas dienā šaurā ģimenes lokā atcerēšos, ka man, iespējams, sākas tā saucamie žēlastības gadi. Jo tiem, kam pāri 80, katrs nākamais gads ir kā piešķirts no Dieva žēlastības. To sakot, es nejutekļojos, nevienu nežēlinu, ne pats sevi, ne lasītājus, jo - tas tā ir. Apzīmējumu - žēlastības gadi - esmu aizņēmies no akadēmiķa Jāņa Stradiņa, kurš tā teica, kad viņam apritēja 80. Es būšu priecīgs par katru dienu, jo man vēl ir jādzīvo manas ģimenes dēļ.