«Visu laiku spēka robežās strādāju. Rakstu dzejoļus, arī bērniem. Rakstu arī «biezo grāmatu», prozā. Par ko? Par saviem «piedzīvojumiem», galvenokārt jau Maskavā. Var būt, ka tas ir par dzīvi,» tā savu šodienu raksturo dzejnieks, publicists un diplomāts Jānis Peters. 30. jūnijā viņš svinēs 81. šūpuļsvētkus.
Cik tālu tiks, tik pietiks
«Pēc ilga laika beidzot pats rīkojos ar savu laiku, darbiem un grafikiem. Mani neviens neliek datumos, pulksteņos, visu pakļauju pats sev. Tikai vienam ir diezgan grūti visu darīt. Apskaužu tos cilvēkus, kuriem ir palīgi, kuri var diktēt, lai pieraksta. Bet no otras puses - tā ir arī nelaime, jo diktē jau tas, kuram pašam nav veselības. Man tā vēl ir, bet es vēl nevaru pateikt, kad iznāks bērnu dzejoļu grāmatiņa. Ar izdevniecību «Liels un mazs» jau esmu runājis, atteikumu neesmu saņēmis. Neko nevaru pateikt arī par prozas darbu. Tas vispirms ir jāuzraksta un tad. Gan jau kaut kad. Cik tālu tiks, tik pietiks...» saka tautā mīlētais dzejnieks.
