Izglītība

Studiju programmu licencēšanas komisija šodien notikušajā sēdē uz trīs gadiem licencējusi divas Rēzeknes Augstskolas studiju programmas, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Jaunais mācību gads nav aiz kalniem, bet joprojām nav rasts risinājums, kur ņemt pazudušos sešus miljonus latu pedagogu algu nodrošināšanai. Arī vainīgo neizdodas atrast, un arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis tādu nesaredz.

Izglītības Kvalitātes valsts dienests (IKVD) veica pārbaudi Rīgas 10.vidusskolā par Krievijā izdotā mācību līdzekļa izmantošanu mācību procesā un izlēma aizliegt šīs grāmatas izmantošanu, bet skolas direktore Nadežda Ikauniece par šādu rīcību sodīta netiks.

Iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā pieļautas kļūdas, kuru dēļ izveidojies vairāk nekā 6 miljonu latu iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam.

2012/2013.studiju gadā procentuāli visvairāk valsts finansēto budžeta vietu ir studiju tematiskajās grupās "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība", "Veselības aprūpe un sociālā labklājība", attiecīgi 25,6% un 18,4%, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Vissliktākās vidusskolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos šogad bijušas vēsturē un matemātikā. Eksperti vaino izglītības sistēmu, kas neveicina sistemātisku darbu skolā.

No Latvijas Universitātes studiju programmām vispieprasītākās arī šogad ir "Tiesību zinātne" un "Komunikācijas zinātne", liecina statistikas dati par apstiprinātajiem pieteikumiem uzņemšanai pamatstudiju programmās.

21. jūnijā valsts centralizētais eksāmens pirmajā svešvalodā, 25. jūnijā pārbaudījums latviešu valodā, nākamajā dienā – eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē un 27. jūnijā matemātikā, papildus tam intensīvs konsultāciju periods, ieskaitot Jāņu laiku, – tik saspringts šogad bija obligāto eksāmenu laiks 12. klases Rīgas Tālmācības vidusskolas audzēkņiem, kuri vairākums atrodas ārvalstīs un uz valsts pārbaudījumiem pamattermiņā, kas šogad tika izstiepts no marta beigām līdz pat jūnija vidum, nevarēja izbraukāt, tāpēc nolēma pārbaudījumus kārtot papildtermiņā.

Ja Saeima apstiprinās nule izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, tad no šā gada 1. septembra visu mācību un metodisko literatūras iegādi finansēs no valsts līdzekļiem, kas gan prasīs no budžeta vēl apmēram pusmiljonu latu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) mudina valdību pēc iespējas ātrāk palielināt pedagogu darba samaksu un mazināt nevienlīdzību nozarē.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā darba grupa agrākai vidējās izglītības ieguvei piedāvā kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8.klases.

Studiju akreditācijas komisija šodien notikušajā sēdē akreditējusi vēl trīs studiju virzienus,

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē.

Sociālā atstumtība ir viena no problēmām, kura ietekmē gan pieaugušos, gan bērnus, kuriem šā iemesla dēļ ir uzvedības un attiecību samezglojumi un nereti viņi pamet skolu, neieguvuši pat pamatizglītību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien atbalstīts lēmums - ar šā gada 1.septembri nodrošināt skolēnus ar visu mācību procesam nepieciešamo, tādējādi pieņemot vēsturisku lēmumu izglītības bez maksas jautājumā, uzskata tiesībsargs.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž atzinību par studiju virzienu akreditācijas procesa finišu, tajā pašā laikā negaisa mākoņi nav izklīduši virs Eiropas Savienības Sociālā fonda (ESF) finansētā projekta, kura rezultāti pamatā tika izmantoti virzienu izvērtēšanā.

Nākotnē augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijā Latvijai ir jāizmanto pašiem sava institūcija, kura spēs pieņemt objektīvus lēmumus, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Studiju akreditācijas komisija šodien notikušajā sēdē akreditējusi vēl 28 studiju virzienus, līdz ar to kopumā akreditēts jau 231 studiju virziens, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Šodien, 26.jūnijā, uz maksimālo termiņu, sešiem gadiem, akreditēti arī pēdējie trīs no 22 Latvijas Universitātes (LU) īstenotajiem studiju virzieniem - "Ekonomika", "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" un "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas".

Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, lai normatīvajā aktā lietotajos jēdzienos tiktu minētas arī darba burtnīcas. Pašlaik grozījumi Saeimā tiek skatīti pirms trešā, galīgā, lasījuma.