Vidusskolēni nezina vēsturi un neprot rēķināt

 

Vissliktākās vidusskolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos šogad bijušas vēsturē un matemātikā. Eksperti vaino izglītības sistēmu, kas neveicina sistemātisku darbu skolā.

Beidzot vidusskolu, obligāti jākārto četri pārbaudījumi – svešvalodā, matemātikā, latviešu valodā un vienā eksāmenā pēc izvēles. 132 jaunieši nav nokārtojuši eksāmenu matemātikā, bet viens – latviešu valodā. Rezultātus ietekmējošie faktori būs zināmi septembrī, bet jau tagad zināma atšķirība starp profesionālo un vispārējo vidējās izglītības iestāžu skolēnu sniegumu. Sliktākie rezultāti bijuši vēsturē un matemātikā, savukārt labākie – franču valodā, vācu valodā un bioloģijā. Latviešu valodas rezultāti viduvēji – 55,71%, informēja VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža.

Trūkst sistēmas

Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības viceprezidents Andris Rudiņš sliktos rezultātus matemātikā skaidro ar tās specifiku: «Matemātika prasa sistemātisku darbu. To nevar kā dzejoli iemācīties no galvas. Ja cilvēks sistemātiski strādājis, nav jābūt ģēnijam, lai dabūtu sekmīgu atzīmi. Izglītības kvalitāti mazina arī politika nauda seko skolēnam, jo zūd prasības pret audzēkni – galvenais ir viņu noturēt izglītības iestādē. Nezinu, ko domāt par tiem 132, kas eksāmenu nenokārtoja, jo nepieciešamos 5% iespējams iegūt ar pamatskolas līmeni.» Daļu audzēkņu interesējot tikai saņemt vidējās izglītības dokumentu. Savukārt matemātiķis un politiķis Andris Buiķis uzskata, ka vaina nav skolēnos, bet valdībā. «20 gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija veikusi neskaitāmas reformas. Katrs jaunais ministrs veco sistēmu neatzīst un sāk jaunu. Skolu programma visu laiku mainās, un nabaga skolēni uz to reaģē,» saka A. Buiķis. Runājot par eksakto zinātņu nākotni, viņš norādīja, ka jau desmit gadu esot sarunas par valsts apmaksātām studijām eksaktajās zinātnēs, ar noteikumu, ka studentam pēc studiju beigšanas pāris gadus būtu jāpastrādā Latvijā. Citādi jaunieši pabeidz populāras humanitārās programmas, darba nav un jābrauc uz ārzemēm.

Grūts eksāmens?

LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns, arheologs Andris Šnē stāstīja, ka sliktie eksāmenu rezultāti bijuši nepatīkams pārsteigums: «Iepriekš vēstures rezultāti bija vidēji, un tik pēkšņam rezultātu kritumam varētu būt divi aspekti: Pirmkārt, iespējams bija pārāk sarežģīts vēstures eksāmens. Negribētos ticēt, ka sabiedrība pēkšņi vairs nezina vēsturi. Otrkārt, vēsturnieku kopienai jāpārdomā, ko un kā stāstīt par vēsturi un pagātni. Skolotāja faktors vēsturē ir ārkārtīgi svarīgs. Skolās ir ministrijas apstiprinātais standarts, bet skolotājiem ir brīvas rokas, metodes un instrumenti, kā veidot pilsonisko apziņu. Jaunā paaudze ir atšķirīga, to neinteresē faktoloģija un atmiņas treniņš.»

Atšķiras izpratne

Par jaunajiem vēstures studentiem A. Šnē teica, ka spektrs esot plašs: «Vēsture interesē, neskatoties uz sekmēm. Atšķiras vēstures izpratnes starp skolām un mazākumtautību skolām, bet LU nestājas tie, kuriem ir cita izpratne par patiesību. Katru gadu stājas arī nelatvieši, un interesanti, ka sen nav bijušas problēmas ar latviešu valodu.

***

Vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos 2012./2013. mācību gadā:

Latvijas un pasaules vēsture 37,16%

Matemātika 37,26%

Fizika 53,78%

Angļu valoda 54,71%

Latviešu valoda 55,71%

Ķīmija 63,73%

Krievu valoda 64,17%

Bioloģija 65,55%

Vācu valoda 65,92%

Franču valoda 66,12%