Jaunais mācību gads nav aiz kalniem, bet joprojām nav rasts risinājums, kur ņemt pazudušos sešus miljonus latu pedagogu algu nodrošināšanai. Arī vainīgo neizdodas atrast, un arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis tādu nesaredz.
Izglītības nozarē strādājošie gan šajā sakarā min eksministra Roberta Ķīļa vārdu, liekot noprast, ka zudusī summa ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņam amats bija jāpamet.
Vakardienas valdības sēdē ne šis jautājums, ne arī par pusmiljona latu piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei netika iekļauti. Nelīdzēja arī izglītības un zinātnes ministra atgādinājums, ka nākamā Ministru kabineta (MK) sēde paredzēta vien 30. jūlijā, kad līdz 1. septembrim būs palicis tikai mēnesis. Premjers uzsvēra, ka šie abi jautājumi tiks skatīti tikai tad, ja būs panākta vienošanās ar Finanšu ministriju (FM). Šobrīd tas nav izdarīts, apliecināja FM, piebilstot, ka ziņojums par mērķdotācijām pedagogu algām saņemts tikai vakar. Premjers neslēpa savu neapmierinātību par IZM neizpratni, kā šādi jautājumi kārtojami, un lika manīt, ka budžeta programmā neparedzētiem gadījumiem tāda summa nav atrodama. Tāpat viņš pauda neapmierinātību par IZM nostāju, ka šajā gadījumā nav neviena atbildīgā.
Vaino bijušo finansistu
Par spīti tam, ministrs optimismu nav zaudējis un uzskata, ka nauda tiks atrasta. «Ja varam atrast vairākus miljonus citu ministriju vajadzībām, tad var sameklēt naudu arī IZM,» teica Vj. Dombrovskis. Viņš arī Neatkarīgajai norādīja, ka ar FM viss jau bijis saskaņots pirms pusgada, tāpēc premjera pārmetumiem par šādas vienošanās trūkumu nav pamata. Runājot par vainīgo, viņš pauda, ka tas vairs nestrādājot ministrijā, bet politiskā atbildība gulstas uz Reformu partijas (RP) pleciem. Lai arī kāda būtu situācija, viņš darīšot visu, lai pedagogi saņemtu savas algas šajā un nākamajos gados. Vaicāts, vai tomēr nesaskata vainu arī sava priekšgājēja R. Ķīļa darbībā, ministrs mazliet iepauzēja, nesakot ne jā, ne nē, bet tad piebilda, ka šo jautājumu nekomentēšot. Tāpat viņš nevēlējās neko teikt par to, vai nevajadzētu atteikties arī no eksministra kā padomnieka pakalpojumiem. Vj. Dombrovskis tā vietā norādīja, ka situācija radusies divu iemeslu dēļ. Pirmais – sistēmisms. «Diemžēl tā notiek, ja pārāk paļaujas uz vienu cilvēku. Kad šī ierēdne tika atlaista no darba, tad, pārņemot lietas, tika pieļauta kļūda aprēķinos,» skaidroja ministrs. Otrs iemesls esot – konkrētais cilvēks. No savas puses viņš esot izdarījis visu, lai šāda situācija vairs neatkārtotos. Tāpēc tagad tiks izveidots jauns departaments, kas nodarbosies ar mērķdotāciju aprēķināšanu.
Bungas sistas sen
Nozares eksperti gan visi kā viens apgalvo, ka trauksmes bungas sistas jau sen – pat no pērnā gada nogales, kad līdz viņu ausīm nonākusi informācija par šādu misēkli. Viņus tikai izbrīna, ka toreizējais ministrs un viņa padotie publiski turpinājuši to noliegt, lai gan šī informācija jau bija sasniegusi Finanšu ministriju. Tāpat neesot saprotams, kāpēc uzreiz nav prasīta papildu nauda, tā vietā stāstīts, ka to nevajag, jo radīsies ietaupījumi, ieviešot jaunās politikas iniciatīvas. Tagad nu esot skaidrs, ka šīs iniciatīvas tā arī palikušas tukšu runu līmenī, jo pat reāla reformu pasākumu plāna neesot bijis.
Pārsteidz tāds troksnis
Pašu R. Ķīli ļoti pārsteidz nule saceltais troksnis – ar FM par papildu summu algām bijusi runa jau pavasarī. IZM sadarbība ar finansistiem līdz šim bijusi laba, un eksministram ir aizdomas, ka pēkšņajai noskaņojuma maiņai pie vainas esot politiska ievirze – Vj. Dombrovskis nepiekrītot Vienotības uzstādījumiem par nodokļu politiku, tāpēc tagad padarīts par peramo zēnu. R. Ķīlis teic, ka viņš gan būtu meklējis citu pieeju trūkstošās summas meklējumos – vispirms piedāvātu kādus risinājumus un tikai pēc tam prasītu naudu. Turklāt skaidrs, ka, ņemot palīgā iekšējās rezerves, tie būs nevis seši miljoni latu, bet trīs un pat vēl mazāk. Runājot par RP politisko atbildību, viņš uzskata, ka tas ir pārspīlēti teikts, jo neba jau nu IZM vienai gadās kļūdīties aprēķinos. Attiecībā uz savu atbildību viņš nenoliedz: ministrs ir kā kapteinis, kas atbild par visu uz kuģa notiekošo – arī par kļūdām, ko pieļāvuši viņa padotie. Šis esot tāds gadījums – tā tiešām bijusi kļūda, jo jaunais finanšu darbinieks izmantojis veco aprēķinu sistēmu, neiekļaujot tur algu palielinājumam paredzēto summu.
***
viedokļi
Ina DRUVIETE, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja:
– Kad komisijas sēdē tiešā tekstā pavaicāju ministrijas ierēdņiem, kā ir ar naudu mērķdotācijām, atbilde bija – viss kārtībā! Vēl pat jūnijā tika noliegts, ka tā ir nopietna problēma. Ja ministrija būtu atzinusi sarežģījumus ar naudu, mēs būtu meklējuši risinājumus. Uzskatu, ka tā ir simtprocentīga Roberta Ķīļa atbildība, jo diez vai ierēdņi atļautos maldināt komisiju, ja nebūtu viņa aizmugures. Es to nosauktu par bezprecedenta gadījumu, un viens no iemesliem, kāpēc radusies šāda situācija, ir pieredzējušo IZM darbinieku masveida nomaiņa un nepieredzējušu cilvēku ielikšana viņu vietā. Domāju, ka no ministra padomnieka amata R. Ķīlim noteikti vajadzētu atkāpties. Tagad nu jāgaida, ko teiks Ministru kabinets.
Inga ŠTĀLE, bijusī IZM valsts sekretāra vietniece:
– Jau rudenī, kad redzēju 2013. gada ciparus, informēju par draudošo situāciju gan nozares arodbiedrības, gan IZM darbiniekus. Ar mani sazinājās atbildīgā persona, kas gatavoja budžeta skaitļus un prasīja padomu. Ieteicu atzīt savu kļūdu ministram. Taču pieļauju, ka tas notika sadarbībā ar Robertu Ķīli, kura raksturā nav kļūdu atzīšana. Ķīlis visu laiku pastāvēja uz to, ka būs reformas, kas ļaus ietaupīt. Turklāt ministrs atteicās no papildu finansējuma, ko oficiāli apstiprināja martā notikušajā valdības sēdē. Žēl tagadējā ministra, kuram jāizstrebj visa šī putra, ieskaitot jezgu ar studiju virzienu akreditāciju. Skaidrs, ka bez papildu finansējuma no valsts tomēr nevarēs iztikt. Ja tā nebūs, pedagogiem būs jāsamierinās ar Ķīļa reformu rezultātu.
Ilze TRAPENCIERE, LIZDA pārstāve:
– Sen jau cēlām trauksmi par naudu. Nu to beidzot atzīst arī ministrija. Un kādam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo. Ir runa arī par politisko atbildību, un tā būtu jāuzņemas visai valdībai, ne tikai pašreizējam ministram. Ja Finanšu ministrija jau sen zināja par iztrūkumu, bet klusēja, tad tā ir līdzvainīga šajā situācijā. Bet, runājot par eksministra rīcību, es to dēvētu par neizdevušos sociālo eksperimentu. Tagad nu visiem jāliek kopā galvas un nauda jāatrod! Ja pedagogi tiks atstāti bez algām, tad lai FM un IZM darbinieki arī pamēģina izdzīvot bez naudas. LIZDA arī neatbalsta to, ka trūkstošā summa tiks ņemta no citu nozares sektoru finansējuma, tādējādi apdalot pārējos.