Skola, kur īpašie bērni apgūst arī profesiju

Par spīti tam, ka sarūk izglītības iestāžu skaits, internātskolas, arī tās, kur var apgūt speciālās programmas, par audzēkņu trūkumu nesūdzas. Latvijā šādu skolu ir apmēram 30.

 Viena no tām ir Jūrmalas pilsētas internātpamatskola, kurā mācās bērni ar vieglāku vai smagāku garīgo atpalicību. Te viņi var apgūt ne tikai vispārējos mācību priekšmetus, bet arī profesionālās iemaņas.

Skolā kopumā piedāvā deviņas programmas, arī mazākumtautību un profesionālās: pavāra palīga, galdnieka palīga un mājkalpotāja. Katru gadu profesiju skolā apgūst apmēram 30 audzēkņu. Vispopulārākā esot pavāra specialitāte, un to apguvušie visvieglāk atrodot darbu dažādos Latvijas ēdināšanas uzņēmumos, teic skolas direktors Indulis Skudra, piebilstot, ka apmācības notiek modernās telpās, kuras iekārtotas ar Eiropas Savienības fondu atbalstu uzceltajā skolas piebūvē. Bet kopumā te mācās apmēram 90 skolēnu – pamatā no Jūrmalas. Ir arī neliela bērnudārza grupiņa, kuru pašlaik apmeklē seši bērni ar smagām diagnozēm, tāpēc parastajos dārziņos viņiem būtu sarežģīti iejusties, skaidro I. Skudra, kurš šo skolu vada jau divpadsmito gadu.

Viņš atceras, ka tad, kad tikko atnācis uz šejieni, par mācību iestādes attīstību maz bija domāts. Vienubrīd jau arī bijis uzstādījums, ka speciālo skolu pastāvēšana ir tikai laika jautājums. Taču gadi ir gājuši, un šādu bērnu mazāk nekļūst, un skola par audzēkņu trūkumu nesūdzas. I. Skudra pieļauj, ka tie, kam ir viegla atpalicība, var arī mācīties vispārizglītojošā skolā, ar noteikumu, ka viņiem ļoti palīdz vecāki. Ja tā nav, tad gan labāk apmeklēt mācību iestādi ar atvieglinātām prasībām.

Lai arī bērniem kopumā iet grūti ar mācībām, viņiem netrūkst talantu – skolas audzēkņi regulāri gūst balvas zīmēšanas konkursos, tāpat viņi ar panākumiem sportojot, dejojot. «Tā ir iznācis, ka nereti lielākie skolas razbainieki pie mums labi iedzīvojas. Pagājušajā gadā atnāca trīs meitenes, kuras sākotnēji bija domāts sūtīt uz kādu stingrāku iestādi. Taču izrādījās, ka viņas labi spēj mācīties un ievērot skolas noteikumus,» stāsta skolas direktors. Viens no iemesliem, kāpēc notiek tādas pozitīvas pārmaiņas, ir mazās klases, kur katram audzēknim var pievērst lielāku uzmanību. Viņi spēj tikt galā ar uzdoto, rodas ticība saviem spēkiem, viņi vairs nav neveiksminieki un nesekmīgie. Skola arī piedāvā iespēju palikt internātā. «Lai gan liela daļa ir jūrmalnieku, ir ļoti labi, ka viņi var palikt šeit, skolā. Jo daudziem mājas apstākļi ir briesmīgi,» teic skolas direktors. Skolu apmeklējot arī daļa vietējo romu bērnu. Direktors ir novērojis, ka viņu attieksme pret izglītību šo gadu laikā ir mainījusies. Ja vēl pirms dažiem gadiem viņi tālāk par 6. klasi netika, tad tagad vairākums cenšas pabeigt pamatskolu, un tas esot liels sasniegums.

I. Skudra atzīst, ka daudzus uzlabojumus un idejas izdevies īstenot, pateicoties valsts mērķdotācijām. Ja būtu tikai pašvaldības nauda, daudz kas būtu palicis tāds, kāds ir. Skola regulāri par savu naudu remontējot klases, taču līdzekļu nepietiekot, lai savestu kārtībā virtuves bloku un internāta telpas. Tāpat vajadzētu sporta laukumā ieklāt segumu, nomainīt jumtu palīgēkai, kur ir darbmācības klases. Ieķērusies arī ēku siltināšana, jo radušās problēmas ar zemes piederību. Nu tas ir nokārtots, bet tik un tā neatrodas finansējums, lai to īstenotu. Ir jau arī citi kreņķi, piemēram, autobuss skolai gan ir iedots, taču, lai bērnus kaut kur aizvestu, tik ļoti limitējot degvielu, daudziem pasākumiem nākas atmest ar roku.