Izglītība

Piektdien, 5.decembrī, valdības ārkārtas sēdē plānots izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā.

Ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai stereotipi, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas, kādi darbi ir piemērotāki konkrētam dzimumam, pilnībā izzustu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā.

Jau otro gadu vairākās Latvijas profesionālajās skolās tiek īstenota duālā izglītība jeb darba vidē balstītas mācības, kur būtisku lomu audzēkņu apmācībā ieņem darba devēji, jo vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.

Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.

Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.

Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.

Valsts svētku priekšvakarā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) notika divu monogrāfiju atvēršanas svētki. Jaunie izdevumi ir kā apliecinājums, ka akadēmijai ir kupla zinātnieku saime, kas vienlaikus ir arī spēcīgi praktiķi, kas prot zinātni ietvert un parādīt praktiskā darbā.

Rīgas pilsētas pašvaldībai izglītība un kultūra ir tās prioritāšu saraksta augšgalā, un tām tiek tērētas ievērojamas summas no tās budžeta. Renovētas skolas, bezmaksas mācību līdzekļi, piemaksas pedagogiem, interešu izglītība – tā ir tikai neliela daļa no Rīgas domes darbu klāsta. Tam vēl jāpievieno īpašs šā gada akcents – Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ar bagātīgo pasākumu programmu.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir sācis pārbaudi saistībā ar masu medijos izskanējušo informāciju par iespējamām prokrieviskām aktivitātēm Krāslavas novada izglītības iestādēs.

Nesaskaņas starp Vienotības iekšējiem varas centriem sarežģījušas nule kā lielajā politikā zem Vienotības karoga ienākušās izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles profesionālo dzīvi. Cīņa par ministrijas parlamentārā sekretāra amatu pamudinājusi viņu lēmumu par sekretāra izraudzīšanos atlikt uz mēnesi.

Adamovas internātpamatskola Rēzeknes novadā ir viena no tām vietām, kurā mācās bērni ar garīgās veselības attīstības un mācīšanās traucējumiem. Skolas ēka pašā Adamovas ezera krastā ir nesen renovēta, uzbūvēta arī jauna sporta zāle. Patiesībā visa materiālā bāze tāda, ko daža laba skola varētu tikai apskaust. Taču, par spīti tam, tāpat kā vairākumā lauku skolu, audzēkņu skaits sarūk (savulaik to bija ap 140, pēdējos gados – 120, bet nu ir 109).

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».

Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu par to, ko uzņēmēji gaida no jaunās valdības, kas jādara, lai notiktu ilgi gaidītais ekonomiskais izrāviens, un kas traucē to īstenot.

Šobrīd Latvijā augstākās izglītības kvalitātes kontrole atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm pilnībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rokās. Nākamgad tiek plānots šo uzdevumu uzticēt citai institūcijai, bet, lai to izdarītu, būs nepieciešams valsts finansējums. Iepriekšējam šā darba veicējam – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) vadītājam Jurim Dzelmem – tā nešķiet pareiza rīcība.

Labs pedagogs. Katrs tā raksturojumā ietvers savas kvalitātes un īpašības, taču noteikti visi būs vienisprātis, ka tam ir jābūt aicinājumam – strādāt ar bērniem. Par to pārliecināta arī Līvānu novada Rudzātu vidusskolas pieredzējusī skolotāja Veneranda Spriņģe, gan viņas krietni jaunākais kolēģis Sandris Skarainis.

Tikšanās ar uzņēmējiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, speciālistiem, kuru vadībā izzināt savas stiprās un pilnveidojamās puses, intereses, spējas, iepazīt darba tirgus virtuvi, piedalīties radošajās darbnīcās un ne tikai – tik daudzveidīgs aktivitāšu klāsts paredzēts nākamnedēļ gaidāmajā Karjeras nedēļā.

Joprojām nav zināms, vai un kad tiks izveidota augstskolu un studiju virzienu akreditācijas aģentūra. Nozarē strādājošie pauž bažas, ka, atliekot uz nenoteiktu laiku tās radīšanu, Latvija tā arī paliks bez savas augstākās izglītības kvalitāti nodrošinošas institūcijas, kas būtu arī ietverta starptautiskajos reģistros (EQAR un ENQA).

Pieaugušo izglītības centru, kas Latvijā saauguši kā sēnes pēc lietus, pakalpojumu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Dažkārt pilnīgi nebaudāma, atzīst ne viens vien, kas ar tiem pašlaik saskāries.