Rīdzinieks Dainis Olders kļuvis par datorzinību skolotāju senioriem un kopā ar kolēģi jau novadījis pirmo stundu jaunajā Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) datorklasē. «Galvenais – nenobīties no datora, arī ja jūs to redzat pirmoreiz dzīvē,» seniorus uzmundrina D. Olders.
Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā paredz, ka Ministru kabinets (MK) noteiks izglītojamo audzināšanas, tostarp valstiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas.
Pavisam drīz, jau 4. jūnijā, Alma Mater tiks pie jauna saimnieka. Par to, kas paveikts, astoņus gadus vadot lielāko Latvijas augstskolu; kā uz sabiedrību raugās cilvēks, kuru piesauc kā vienu no Valsts prezidenta kandidātiem – sarunā ar Latvijas Universitātes (LU) pašreizējo rektoru Mārci Auziņu.
Lai veicinātu skolēnu pamatprasmju attīstīšanu, būtu jāpārskata mācību priekšmetu sadalījums skolās, šodien tikšanās laikā vienojās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektora pienākumu izpildītāja Dace Markus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma sveic 2013./2014. mācību gada starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājus un viņu pedagogus, pasniedzot viņiem Ministru kabineta diplomus. Tāpat olimpiāžu laureātiem un viņu skolotājiem izmaksātas valdības piešķirtās naudas balvas 26 117 eiro apmērā.
Kā tādi bruņrupuči bērni ik rītu soļo uz skolu, līkstot zem smagām mugursomām, taču politiķiem padomā arvien jauns saturs, ko tajās ielikt: to darīt liek gan dzīves mainīgā realitāte, gan dažādu interešu grupu ambīcijas.
Burtnieku novads ir viena no retajām vietām Latvijā, kur bērni var apgūt jātnieku sporta un arī zirgkopības pamatus. Nepilns desmits bērnu šo unikālo iespēju arī izmanto. Skola pērn izgājusi arī plašākos ūdeņos, iesaistoties starptautiskā projektā Zirgu nozīme mūsu dzīvē – tas ļaus Burtnieku bērniem un pedagogiem iepazīt citu valstu pieredzi un ārzemju kolēģus.
Burtnieku Ausekļa vidusskola ir viena no tām lauku vidusskolām, kurā 10.–12. klasē vairs nav neviena skolēna. Arī nākamgad lielu cerību atvērt 10. klasi nav, jo vairākums šā gada devīto skatās uz pilsētas skolu pusi, kur izglītības izvēles iespējas ir krietni lielākas. Lai gan Burtnieki ir vienīgā vieta Latvijā, kur vidusskolēniem piedāvā apgūt mācību kursu hipoloģijā (zirgkopībā), īpašu interesi tas nav izpelnījies.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka Latvijas skolās strādā 30 733 pedagogi, kas ir par 5% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. IZM noliedz šādu pedagogu skaita kāpumu, skaidrojot skaitļus ar to, ka daļa skolotāju strādā vairākās vietās, bet katra no tām tiekot ieskaitīta kā patstāvīga vienība.
Visbūtiskākā ietekme uz skolēnu motivāciju izglītoties un viņu mācību sasniegumiem ir iedvesmojošam, radošam un moderno tehnoloģiju pārzinošam skolotājam, uzskata Ventspils Izglītības pārvalde. Šī atziņa arī kalpojusi par vadmotīvu izstrādāt Rīcības programmu mācīšanās kvalitātes uzlabošanas sistēmas izveidei Ventspils vispārizglītojošajās skolās, pakāpeniski pilnveidojot pedagogu darba vidi, mācību līdzekļus un palīdzot uzlabot viņu zināšanas un mācību metodes, lai spētu ieinteresēt 21. gadsimta skolēnus.
Atbildi uz jautājumu par savu nākotnes profesiju tikai retais skaidri zina jau pamatskolā, lielākoties drudžaina atbildes meklēšana sākas līdz ar izlaiduma tuvošanos.
Katru gadu arvien vairāk augstskolu un koledžu savas durvis studētgribētājiem atver arī ziemā. Aktīvākais ziemas uzņemšanas laiks 2014./2015. akadēmiskajā gadā sāksies nākamā gada janvārī un ilgs vienu mēnesi. Turklāt dažās augstskolās studijas iespējams uzsākt arī budžeta grupā. Izglītojamos gaida arī profesionālās skolas.
Pedagogu pikets, kurā šodien pulcējās vairāk nekā 1000 skolotāju no visas Latvijas, parādījis stingru un skaidru pedagogu attieksmi pret notiekošo sistēmā, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Modes, dizaina, kosmētikas, kokapstrādes, rotaslietu, suvenīru, pārtikas ražošanas, tūrisma nozare – tās ir tikai dažas no jomām, kur savas uzņēmējspējas vēlas pārbaudīt skolēni. Ar savu produkciju vai pakalpojumu viņu plašāku publiku iepazīstināja ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Ziemassvētku gadatirgū.
Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%, liecina CVOnline veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumu.
Pārliecība par savām digitālajām prasmēm un spēja modernās tehnoloģijas jēgpilni iekļaut mācību stundās, lai vairotu skolēnos motivāciju mācīties – šos kā būtiskākos ieguvumus pēc dalības bezmaksas digitālajā apmācību programmā Samsung skola nākotnei norāda Rīgas 6. vidusskolas skolotāji, kuri projektā triumfēja, balvā iegūstot 10 000 eiro digitālo ierīču iegādei skolā.