Izglītība

Katru gadu arvien vairāk augstskolu un koledžu savas durvis studētgribētājiem atver arī ziemā. Aktīvākais ziemas uzņemšanas laiks 2014./2015. akadēmiskajā gadā sāksies nākamā gada janvārī un ilgs vienu mēnesi. Turklāt dažās augstskolās studijas iespējams uzsākt arī budžeta grupā. Izglītojamos gaida arī profesionālās skolas.

Pedagogu pikets, kurā šodien pulcējās vairāk nekā 1000 skolotāju no visas Latvijas, parādījis stingru un skaidru pedagogu attieksmi pret notiekošo sistēmā, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Modes, dizaina, kosmētikas, kokapstrādes, rotaslietu, suvenīru, pārtikas ražošanas, tūrisma nozare – tās ir tikai dažas no jomām, kur savas uzņēmējspējas vēlas pārbaudīt skolēni. Ar savu produkciju vai pakalpojumu viņu plašāku publiku iepazīstināja ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Ziemassvētku gadatirgū.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%, liecina CVOnline veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumu.

Pārliecība par savām digitālajām prasmēm un spēja modernās tehnoloģijas jēgpilni iekļaut mācību stundās, lai vairotu skolēnos motivāciju mācīties – šos kā būtiskākos ieguvumus pēc dalības bezmaksas digitālajā apmācību programmā Samsung skola nākotnei norāda Rīgas 6. vidusskolas skolotāji, kuri projektā triumfēja, balvā iegūstot 10 000 eiro digitālo ierīču iegādei skolā.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Edvards Smiltēns (V), aģentūra LETA uzzināja ministrijā.

Piektdien, 5.decembrī, valdības ārkārtas sēdē plānots izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā.

Ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai stereotipi, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas, kādi darbi ir piemērotāki konkrētam dzimumam, pilnībā izzustu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā.

Jau otro gadu vairākās Latvijas profesionālajās skolās tiek īstenota duālā izglītība jeb darba vidē balstītas mācības, kur būtisku lomu audzēkņu apmācībā ieņem darba devēji, jo vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.

Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.

Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.

Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.

Valsts svētku priekšvakarā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) notika divu monogrāfiju atvēršanas svētki. Jaunie izdevumi ir kā apliecinājums, ka akadēmijai ir kupla zinātnieku saime, kas vienlaikus ir arī spēcīgi praktiķi, kas prot zinātni ietvert un parādīt praktiskā darbā.

Rīgas pilsētas pašvaldībai izglītība un kultūra ir tās prioritāšu saraksta augšgalā, un tām tiek tērētas ievērojamas summas no tās budžeta. Renovētas skolas, bezmaksas mācību līdzekļi, piemaksas pedagogiem, interešu izglītība – tā ir tikai neliela daļa no Rīgas domes darbu klāsta. Tam vēl jāpievieno īpašs šā gada akcents – Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ar bagātīgo pasākumu programmu.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir sācis pārbaudi saistībā ar masu medijos izskanējušo informāciju par iespējamām prokrieviskām aktivitātēm Krāslavas novada izglītības iestādēs.

Nesaskaņas starp Vienotības iekšējiem varas centriem sarežģījušas nule kā lielajā politikā zem Vienotības karoga ienākušās izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles profesionālo dzīvi. Cīņa par ministrijas parlamentārā sekretāra amatu pamudinājusi viņu lēmumu par sekretāra izraudzīšanos atlikt uz mēnesi.

Adamovas internātpamatskola Rēzeknes novadā ir viena no tām vietām, kurā mācās bērni ar garīgās veselības attīstības un mācīšanās traucējumiem. Skolas ēka pašā Adamovas ezera krastā ir nesen renovēta, uzbūvēta arī jauna sporta zāle. Patiesībā visa materiālā bāze tāda, ko daža laba skola varētu tikai apskaust. Taču, par spīti tam, tāpat kā vairākumā lauku skolu, audzēkņu skaits sarūk (savulaik to bija ap 140, pēdējos gados – 120, bet nu ir 109).

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».