Izglītība

Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.

Valsts svētku priekšvakarā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) notika divu monogrāfiju atvēršanas svētki. Jaunie izdevumi ir kā apliecinājums, ka akadēmijai ir kupla zinātnieku saime, kas vienlaikus ir arī spēcīgi praktiķi, kas prot zinātni ietvert un parādīt praktiskā darbā.

Rīgas pilsētas pašvaldībai izglītība un kultūra ir tās prioritāšu saraksta augšgalā, un tām tiek tērētas ievērojamas summas no tās budžeta. Renovētas skolas, bezmaksas mācību līdzekļi, piemaksas pedagogiem, interešu izglītība – tā ir tikai neliela daļa no Rīgas domes darbu klāsta. Tam vēl jāpievieno īpašs šā gada akcents – Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ar bagātīgo pasākumu programmu.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir sācis pārbaudi saistībā ar masu medijos izskanējušo informāciju par iespējamām prokrieviskām aktivitātēm Krāslavas novada izglītības iestādēs.

Nesaskaņas starp Vienotības iekšējiem varas centriem sarežģījušas nule kā lielajā politikā zem Vienotības karoga ienākušās izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles profesionālo dzīvi. Cīņa par ministrijas parlamentārā sekretāra amatu pamudinājusi viņu lēmumu par sekretāra izraudzīšanos atlikt uz mēnesi.

Adamovas internātpamatskola Rēzeknes novadā ir viena no tām vietām, kurā mācās bērni ar garīgās veselības attīstības un mācīšanās traucējumiem. Skolas ēka pašā Adamovas ezera krastā ir nesen renovēta, uzbūvēta arī jauna sporta zāle. Patiesībā visa materiālā bāze tāda, ko daža laba skola varētu tikai apskaust. Taču, par spīti tam, tāpat kā vairākumā lauku skolu, audzēkņu skaits sarūk (savulaik to bija ap 140, pēdējos gados – 120, bet nu ir 109).

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».

Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu par to, ko uzņēmēji gaida no jaunās valdības, kas jādara, lai notiktu ilgi gaidītais ekonomiskais izrāviens, un kas traucē to īstenot.

Šobrīd Latvijā augstākās izglītības kvalitātes kontrole atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm pilnībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rokās. Nākamgad tiek plānots šo uzdevumu uzticēt citai institūcijai, bet, lai to izdarītu, būs nepieciešams valsts finansējums. Iepriekšējam šā darba veicējam – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) vadītājam Jurim Dzelmem – tā nešķiet pareiza rīcība.

Labs pedagogs. Katrs tā raksturojumā ietvers savas kvalitātes un īpašības, taču noteikti visi būs vienisprātis, ka tam ir jābūt aicinājumam – strādāt ar bērniem. Par to pārliecināta arī Līvānu novada Rudzātu vidusskolas pieredzējusī skolotāja Veneranda Spriņģe, gan viņas krietni jaunākais kolēģis Sandris Skarainis.

Tikšanās ar uzņēmējiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, speciālistiem, kuru vadībā izzināt savas stiprās un pilnveidojamās puses, intereses, spējas, iepazīt darba tirgus virtuvi, piedalīties radošajās darbnīcās un ne tikai – tik daudzveidīgs aktivitāšu klāsts paredzēts nākamnedēļ gaidāmajā Karjeras nedēļā.

Joprojām nav zināms, vai un kad tiks izveidota augstskolu un studiju virzienu akreditācijas aģentūra. Nozarē strādājošie pauž bažas, ka, atliekot uz nenoteiktu laiku tās radīšanu, Latvija tā arī paliks bez savas augstākās izglītības kvalitāti nodrošinošas institūcijas, kas būtu arī ietverta starptautiskajos reģistros (EQAR un ENQA).

Pieaugušo izglītības centru, kas Latvijā saauguši kā sēnes pēc lietus, pakalpojumu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Dažkārt pilnīgi nebaudāma, atzīst ne viens vien, kas ar tiem pašlaik saskāries.

Latvijas augstākā izglītība virzīsies pa 100% bezmaksas studiju ceļu – šādu attīstības un finansējuma modeli izvēlējusies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas tikšot ieviests pakāpeniski, taču – nav gan zināms, kad mērķis tiks sasniegts, jo viss ir atkarīgs no nozarei piešķirtās naudas.

Vairāk nekā puse jeb 59% bērnu vecumā no 5 līdz 15 gadiem apmeklē vienu vai divus ārpusskolas interešu pulciņus, noskaidrots uzņēmuma Rimi Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā bērnu vecāku aptaujā. Vecāku izdevumi viena bērna interešu izglītībai mēnesī vidēji ir 35 eiro. Turpretī 13% bērnu neapmeklē nevienu no ārpusskolas pulciņiem. Kā iemeslus tam vecāki min nepietiekamu interešu izglītības piedāvājumu dzīvesvietas tuvumā, augstu maksu par pulciņiem un grūtības izvadāt bērnu uz interešu izglītības pulciņiem.

Šosestdien, 27. septembrī, Rīgā durvis vērs specializētā ārzemju izglītības izstāde Starptautiskās izglītības dienas. Izstādes dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug, un arī šogad apmeklētājiem būs iespēja klātienē parunāt ar daudzu koledžu, universitāšu un valodu skolu pārstāvjiem, kuri ieradušies ar mērķi iepazīt Latvijas skolēnus, viņu vēlmes un iespējas. Ieeja izstādē ir bez maksas.

Salīdzinot ar citām mācību iestādēm Latvijā, Ādažu vidusskolai piemīt kāda unikāla atšķirības zīme – tai ir pašai sava observatorija. 20 gadu gan tajā aktīva rosība nenotika, taču, entuziastu iedrošināta un Vecāku atbalsta biedrības rosināta, mācību iestāde ir sasparojusies atjaunot observatorijas darbību, lai skolēniem atkal būtu iespēja lūkoties zvaigznēs un pavisam praktiskā veidā apgūt vairākas būtiskas ar mācībām saistītas lietas dabā.

Pagājis vairāk nekā gads, kopš Jaunjelgavas vidusskolā tika smagi piekauts pirmklasnieks. Lai gan situācija šajā gadījumā ir normalizējusies, kā apgalvo atbildīgās institūcijas, vienaudžu agresija no izglītības iestādēm nav zudusi. Lai pievērstu īpašu uzmanību drošības jautājumam, Izglītības kvalitātes dienests (IKVD) to izvirzījis kā šā mācību gada prioritāti.

Viena no izglītības iestāžu problēmām ir neattaisnotie stundu kavējumi. Gandrīz ceturtā daļa skolēnu atzīst, ka tā dara, minot dažādus iemeslus. Turklāt, kā rāda dati – meitenes basto biežāk nekā zēni.

Ņemot vērā 2013./2014. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus 12. klasēm, Neatkarīgā izveidojusi 100 labāko vidusskolu topu (tika vērtēts arī profesionālo skolu sniegums).