Burtnieku novads ir viena no retajām vietām Latvijā, kur bērni var apgūt jātnieku sporta un arī zirgkopības pamatus. Nepilns desmits bērnu šo unikālo iespēju arī izmanto. Skola pērn izgājusi arī plašākos ūdeņos, iesaistoties starptautiskā projektā Zirgu nozīme mūsu dzīvē – tas ļaus Burtnieku bērniem un pedagogiem iepazīt citu valstu pieredzi un ārzemju kolēģus.
Burtnieku Ausekļa vidusskola ir viena no tām lauku vidusskolām, kurā 10.–12. klasē vairs nav neviena skolēna. Arī nākamgad lielu cerību atvērt 10. klasi nav, jo vairākums šā gada devīto skatās uz pilsētas skolu pusi, kur izglītības izvēles iespējas ir krietni lielākas. Lai gan Burtnieki ir vienīgā vieta Latvijā, kur vidusskolēniem piedāvā apgūt mācību kursu hipoloģijā (zirgkopībā), īpašu interesi tas nav izpelnījies.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka Latvijas skolās strādā 30 733 pedagogi, kas ir par 5% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. IZM noliedz šādu pedagogu skaita kāpumu, skaidrojot skaitļus ar to, ka daļa skolotāju strādā vairākās vietās, bet katra no tām tiekot ieskaitīta kā patstāvīga vienība.
Visbūtiskākā ietekme uz skolēnu motivāciju izglītoties un viņu mācību sasniegumiem ir iedvesmojošam, radošam un moderno tehnoloģiju pārzinošam skolotājam, uzskata Ventspils Izglītības pārvalde. Šī atziņa arī kalpojusi par vadmotīvu izstrādāt Rīcības programmu mācīšanās kvalitātes uzlabošanas sistēmas izveidei Ventspils vispārizglītojošajās skolās, pakāpeniski pilnveidojot pedagogu darba vidi, mācību līdzekļus un palīdzot uzlabot viņu zināšanas un mācību metodes, lai spētu ieinteresēt 21. gadsimta skolēnus.
Atbildi uz jautājumu par savu nākotnes profesiju tikai retais skaidri zina jau pamatskolā, lielākoties drudžaina atbildes meklēšana sākas līdz ar izlaiduma tuvošanos.
Katru gadu arvien vairāk augstskolu un koledžu savas durvis studētgribētājiem atver arī ziemā. Aktīvākais ziemas uzņemšanas laiks 2014./2015. akadēmiskajā gadā sāksies nākamā gada janvārī un ilgs vienu mēnesi. Turklāt dažās augstskolās studijas iespējams uzsākt arī budžeta grupā. Izglītojamos gaida arī profesionālās skolas.
Pedagogu pikets, kurā šodien pulcējās vairāk nekā 1000 skolotāju no visas Latvijas, parādījis stingru un skaidru pedagogu attieksmi pret notiekošo sistēmā, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Modes, dizaina, kosmētikas, kokapstrādes, rotaslietu, suvenīru, pārtikas ražošanas, tūrisma nozare – tās ir tikai dažas no jomām, kur savas uzņēmējspējas vēlas pārbaudīt skolēni. Ar savu produkciju vai pakalpojumu viņu plašāku publiku iepazīstināja ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Ziemassvētku gadatirgū.
Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%, liecina CVOnline veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumu.
Pārliecība par savām digitālajām prasmēm un spēja modernās tehnoloģijas jēgpilni iekļaut mācību stundās, lai vairotu skolēnos motivāciju mācīties – šos kā būtiskākos ieguvumus pēc dalības bezmaksas digitālajā apmācību programmā Samsung skola nākotnei norāda Rīgas 6. vidusskolas skolotāji, kuri projektā triumfēja, balvā iegūstot 10 000 eiro digitālo ierīču iegādei skolā.
Piektdien, 5.decembrī, valdības ārkārtas sēdē plānots izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu, tādējādi padarot atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā.
Ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai stereotipi, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas, kādi darbi ir piemērotāki konkrētam dzimumam, pilnībā izzustu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā.
Jau otro gadu vairākās Latvijas profesionālajās skolās tiek īstenota duālā izglītība jeb darba vidē balstītas mācības, kur būtisku lomu audzēkņu apmācībā ieņem darba devēji, jo vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.
Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.
Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.
Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.