Lai izpildītu Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) uzdevumu pārskatīt un izvērtēt pašvaldības skolās izmantoto mācību līdzekļu atbilstību standartiem, domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicinājis pašvaldības skolu direktorus izvērtēt un pārrunāt ar pedagogiem skolu metodiskajās komisijās mācību procesā lietojamo mācību līdzekļu atbilstību mācību priekšmetu standartiem un īstenotajām mācību priekšmetu programmām, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Indra Vilde.
Viņa uzsvēra, ka Ušakovs ir uzdevis "pārskatīt un izvērtēt" mācību līdzekļu atbilstību standartiem, nevis izskatīt visu Rīgas skolās izmantoto mācību līdzekļu saturu, šādi pārbaudot to atbilstību normatīvu prasībām.
Departaments ir sagatavojis skolām vēstuli, kurā vērš uzmanību, ka pedagogam "ir ļoti svarīgi izvēlēties piemērotākos mācību līdzekļus, kuri ir atbilstoši izglītojamo vecumam, mācību stundā sasniedzamajam rezultātam, mācību priekšmeta standartam".
Vēstulē departaments norāda, ka Izglītības likuma 28.pants nosaka izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, taču vienlaikus likuma 34.pants nosaka arī to, ka mācību priekšmetu vai kursu programmas ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties šīs programmas īstenojošiem pedagogiem atbilstoši izglītības programmai un tās apstiprina izglītības iestādes vadītājs. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde izmanto Valsts izglītības satura centra apstiprināto mācību literatūru, bet par metodisko līdzekļu un papildu literatūras izvēli ir atbildīga skola. Likuma 51.panta 2.daļa noteic, ka izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.
Šādi departaments iecerējis pārliecināties, ka skolās ir izvēlēti piemērotākie mācību līdzekļi, kuri ir atbilstoši izglītojamo vecumam, mācību stundā sasniedzamajam rezultātam un mācību priekšmeta standartam. Tādējādi departaments vērš uzmanību uz skolas direktora un pedagogu atbildību par skolā izmantojamo mācību literatūru un citiem mācību līdzekļiem, lai to izmantošana nebūtu pretrunā ar standarta prasībām.
Vēstule skolām tika nosūtīta 12.oktobrī, pastāstīja Vilde. Līdztekus tam departaments, organizējot skolu direktoru un direktoru vietnieku sanāksmes, aktualizēs normatīvos aktus par mācību līdzekļu izvēles atbilstību mācību priekšmeta standartam, ko skolas vadībai jāņem vērā, apstiprinot mācību priekšmetu programmas. Tiks uzsvērta metodisko komisiju un skolu metodiskās padomes loma mācību līdzekļu izvēlē skolā. Sanāksmes, kopskaitā četras, plānotas oktobra beigās un novembra sākumā, pastāstīja Vilde.
Departamenta speciālisti tāpat apmeklēs skolas, lai vērtētu latviešu valodas pasniegšanas kvalitāti, izvērtējot 2014./2015.mācību gada latviešu valodas centralizēto eksāmenu rezultātus, skaidroja Vilde. Šādi apmeklējumi plānoti no novembra līdz nākamā gada aprīlim. Vērtējot latviešu valodas pasniegšanas kvalitāti, tiks pievērsta uzmanība arī mācību līdzekļiem, kuri noteikti skolas mācību priekšmetu programmās.
Kā ziņots, pēc incidenta ar "skandalozo dzeju" Ušakovs devis uzdevumu Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt, kādi mācību materiāli tiek izmantoti Rīgas skolās, vai tie atbilst normatīviem un to lietošana ir saskaņota ar Izglītības ministriju. Incidentu izraisīja kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa, kura saturā izmantota nenormēta leksika, izmantošana mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Rezultātā skolotāja Iveta Ratinīka saņēma aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.
"Nenoliegšu, arī es pats dažkārt esmu lietojis nenormatīvu leksiku, risinot saimnieciskus jautājumus, jo citādi rodas sajūta, ka teiktais netiek saprasts. Taču rupjībām un lamuvārdiem nav vietas skolas klasē," uzskata Rīgas mērs, kurš gan pats savulaik lamājās Rīgas domes sēdes laikā.
Pēc uzdevuma saņemšanas departamentam nebija skaidrības, kā to izpildīt, un departamenta speciālisti plānoja vienoties par "iespējami saprātīgāko pieeju", iepriekš domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē sacīja departamenta direktors Guntis Helmanis.
Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.