Pašreizējā Latvijas izglītības sistēma nenodrošina darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību, secināts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas prezentētajos priekšlikumos Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Ja izglītības sistēma nemainīsies, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā, uzskata komisija. Jomās, kuras ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai - inženierzinātnēs un dabas zinātnēs -, studē tikai 21% no kopējā studentu skaita. Tāpat Latvijā ir nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte, norādīts starpziņojumā, kas veidots kā komisijas piedāvājums diskusijām par jautājumiem, kuru mērķtiecīgs risinājums rosinātu valsts ekonomisko izaugsmi.
"Mūsu valstī ir pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits, pārāk gausi notiek šajās jomās iesaistītā personāla atjaunotne. Zināšanu bāze ir fragmentāra un noplicināta, tajā skaitā pētniecības, tehnoloģiju attīstība un it īpaši inovācijas infrastruktūra ir mazattīstīta," norādīts starpziņojumā. Tāpat dokumentā uzsvērts, ka sekas tam ir ārkārtīgi zems "spin off", kā arī "start up" uzņēmumu skaits, kas balstīts publiskajā pētniecības sektorā radītajās izstrādnēs.
Latvijā arī esot ļoti vāji attīstīta gan publiskā, gan privātā "start up" finansēšanas sistēma, kas neļauj attīstīties jauniem, potenciāliem produktiem ar augstu zināšanu un tehnoloģisko riska pakāpi. Starpziņojuma autori uzsvēruši, ka tuvākā laika galvenais uzdevums ir, fokusējot publiskos un piesaistot privātos resursus, gan finanšu, gan intelektuālos, nodrošināt, lai Latvijas tautsaimniecība spētu pārvarēt dažādus tehnoloģiskos, sociālos un demogrāfiskos izaicinājumus.