Skolotāju amatalgas būšot lielākas par vidējo algu valstī

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa papildinājumi paredz, ka skolotāju amatalga pārsniegs valstī vidējo gandrīz visās algu grupās, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Ministrija norāda, ka ir papildinājusi pedagogu atalgojuma jauno modeli ar sociālo partneru būtiskākajām prasībām, kā arī ierosinājumiem, kas saņemti Ministru prezidentes vadītajās pašvaldību darba grupās. Piedāvātie papildinājumi iekļauj iesaistīto pušu - pašvaldību un pedagogu - galvenās prasības, proti, mērķdotācija tiek aprēķināta katrai pašvaldībai, pašvaldībām atvēlēta lielāka loma mērķdotācijas sadalē, nevienai pašvaldībai mērķdotācija netiek samazināta, ja nesamazinās skolēnu skaits, kā arī pedagogu amatalgas netiek ierobežotas, bet tiek noteikta zemākā amatalga, kas pedagogam jāsaņem.

IZM skaidro, ka, papildinot darba samaksas modeli, tiek uzlabota pašvaldību autonomija, proti, tās var pašas plānot, kā labāk sadalīt mērķdotāciju izglītības iestādēm, - noteikumi nosaka vienīgi minimālās prasības. Tāpat nevienai pašvaldībai netiek samazināts finansējums, uzsver IZM. Pie tam mērķdotācijas aprēķins ir vienkāršots un precīzāk pielāgots izglītības izmaksām attiecīgajā teritorijā.

Ministrijas ieskatā, jaunā kārtība motivēs pašvaldības veikt uzlabojumus skolu darba organizācijā, jo pašvaldības, kas sakārto savu skolu tīklu, nezaudē finansējumu un var to ieguldīt izglītības kvalitātes uzlabošanā.

Papildinātajā modelī tiek noteikts tikai zemākais amatalgas līmenis, kas ir ievērojami augstāks nekā pašreizējais, norāda IZM. Patlaban atalgojumu, kas mazāks par piedāvāto zemāko, saņem 80% skolotāju, 81% bibliotekāru, 94% pirmsskolas pedagogu, 95% psihologu un visi karjeras konsultanti. Tātad šiem pedagogiem minimālā amatalga pieaugs.

Tāpat papildinātais modelis neierobežo atalgojuma lielumu. Līdz ar to pašvaldības un skolu direktori varēs nodrošināt lielākas algas izciliem un īpaši ražīgiem pedagogiem. Tiek saglabāta arī 10% piemaksa valsts ģimnāzijām.

Ministrijā uzsver, ka paredzētās skolotāju amatalgas pārsniedz Latvijas vidējo algu gandrīz visās algu grupās, kas ir viens no atalgojuma reformas mērķiem. Ar piedāvāto amatalgu tikšot uzlabots arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Noteiktā zemākā alga ir par 18-31% lielāka nekā šo pedagogu vidējā alga pašreiz, uzsver IZM.

Tāpat paredzēts, ka, ieviešot papildināto modeli, tiks samazināta starpība starp atalgojumu pirmsskolas pedagogiem un citām pedagogu grupām. Šīs starpības tālāku samazināšanu paredzēts iestrādāt pedagogu atalgojuma pieauguma grafikā.

Kā norāda IZM, tiek saglabāts arī otrs galvenais reformas mērķis - ieviesta jauna izpratne par pedagoga darbu, kas ietver visus viņa veiktos pienākumus. To veikšanai tiek piedāvāts noteikt 36 stundu pedagogu darba nedēļu. Skolotāja darbā tiks ieļauti un apmaksāti daudzveidīgāki pienākumi, tie ļaus pilnvērtīgāk iesaistīties skolas darbā, un samazināsies nepieciešamība meklēt vairākas darbavietas. Atbilstoši Darba likuma noteikumiem pedagogi pie viena darba devēja varēs strādāt līdz 40 stundām nedēļā, attiecīgi saņemot lielāku atalgojumu, skaidro ministrijā.

Jau vēstīts, ka 27.novembrī notika izglītības darbinieku brīdinājuma streiks, kurā piedalījās gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.

LIZDA, organizējot streiku, izvirzīja divas prasības. Pirmā prasība bija novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Otrā prasība bija nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.