Nosaka, ka pedagogiem jābūt lojāliem valstij
Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem ir jābūt lojāliem Latvijai un tās Satversmei.
Saeima pieņēma deputāta Inta Dāldera (V) priekšlikumu, kurā noteikts, ka "strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei". Attiecīgais nosacījums komisijas izstrādātajā redakcijā attiecināts arī uz izglītības iestāžu vadītājiem - to bija rosinājis noteikt gan deputāts Dālderis, gan parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Lojalitāte ir Eiropas kontinentālo tiesību romāņu-ģermāņu valststiesību teorijā attīstīta ģenerālklauzula, kura sastopama arī Satversmes tiesas judikatūrā. Tā ir attīstīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), Vācijas Konstitucionālās tiesas, Vācijas Darba tiesas, Francijas Valsts padomes, kā arī tās locekļa tiesību zinātnieka Kristiana Vigaro doktrīnā. 1986.gadā ECT atzina, ka Vācijas nostāja - prasīt valsts civildienesta ierēdņiem lojalitāti Vācijas pamatlikumam - nepārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās cilvēktiesības, iepriekš informēja Dāldera palīdze Alma Eihentāle.
Valsts civildienesta likuma mērķis ietver lojalitāti kopš 2000.gada, savukārt šogad Saeima vienbalsīgi ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sagatavoto lojalitātes izpratni valsts dienestā, nosakot, ka likuma mērķis ir noteikt Latvijai un tās Satversmei lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, norādīja Eihentāle.
Atsaucoties uz Dāldera sniegto argumentāciju, atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) iepriekš pieļāva, ka nākotnē varētu tikt izstrādāts normatīvais akts, kurā būtu definēta vārda "lojalitāte" nozīme.
Tāpat pieņemts deputāta Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums, ka izglītības iestāžu vadītājiem jāatbilst kritērijam "nevainojama reputācija".