Ziņojums: Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kurās izglītībai atvēlētais finansējums laikā no 2015. līdz 2022. gadam ir sarucis

No 2015. līdz 2022.gadam vidējie izdevumi uz vienu izglītojamo Latvijā samazinājušies par 988 ASV dolāriem jeb 841 eiro, tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji šie izdevumi minētajā laika periodā ir palielinājušies, liecina OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".

Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kurās izglītībai atvēlētais finansējums laikā no 2015. līdz 2022. gadam ir sarucis. Tāda pati tendence novērota Somijā, Meksikā un Turcijā.

Vidēji OECD valstīs izglītībai atvēlētais budžeta īpatsvars samazinājies tikai nedaudz - no 10,9% līdz 10,1%. Ņemot vērā samazinājušos audzēkņu skaitu, izglītībai atvēlētais valsts budžeta īpatsvars Latvijā saruka vēl straujāk - no 11,6% līdz 7,4%.

Latvijā valdība nodrošina 7806 ASV dolārus (6666 eiro) par vienu vispārējās izglītības skolēnu, kas ierindo to starp valstīm ar zemāku finansējumu. Savukārt augstākajā izglītībā izdevumi ir vēl zemāki - 6873 ASV dolāri (5850 eiro) par studentu, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju 15 102 ASV dolāru (12 855 eiro).

Latvijā ieguldījumi formālajā izglītībā no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai veido 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas joprojām ir zem OECD vidējā rādītāja - 4,7%.

Līdztekus no ziņojuma izriet, ka izglītības efektivitāte un rezultātu kvalitāte nav tieši atkarīga tikai no finansējuma apjoma, bet arī no resursu izmantošanas efektivitātes un izglītības sistēmas organizācijas. Neskatoties uz zemākiem izdevumiem uz vienu skolēnu, Latvija, līdzīgi kā Japāna un Koreja, spēj saglabāt salīdzinoši augstu matemātikas rezultātu līmeni. To apliecina OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" rezultāti.

Pirmsskolas izglītībā Latvijā valdības izdevumi no 2015. līdz 2022. gadam pieauga par 23%. Tas daļēji saistīts ar reģistrēto bērnu skaita pieaugumu par 7,7%. Rezultātā izdevumi uz vienu bērnu palielinājās par 14,2%, kas tomēr ir mazāk nekā OECD vidējais pieaugums 24%. Valsts finansējums pirmsskolas izglītībai veido 92,8% no kopējā budžeta, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju 85,6%.

Savukārt augstākajā izglītībā valsts finansējums veido tikai 55,4% no kopējā budžeta, kas ir zem OECD vidējā - 67,4%. Profesionālajā vidējā izglītībā valsts sedz 95% no izmaksām, kamēr vispārējās vidējās izglītības programmās tikai 15%.

Lai uzlabotu izglītības finansējuma sadalījumu un efektivitāti, šogad Latvijā sākts pakāpeniski ieviest jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Reforma paredz piešķirt finansējumu, pamatojoties uz skolas programmu veidu, klases lielumu un uzņemto skolēnu skaitu. Savukārt pašvaldības būs atbildīgas par līdzfinansējumu skolām, kas neatbildīs valdības noteiktajiem kritērijiem.