Joprojām neskaidrības par augstskolu akreditācijas aģentūras izveidi
Joprojām nav zināms, vai un kad tiks izveidota augstskolu un studiju virzienu akreditācijas aģentūra. Nozarē strādājošie pauž bažas, ka, atliekot uz nenoteiktu laiku tās radīšanu, Latvija tā arī paliks bez savas augstākās izglītības kvalitāti nodrošinošas institūcijas, kas būtu arī ietverta starptautiskajos reģistros (EQAR un ENQA).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pirms mēneša tapušajā koncepcijā, kuras gala versija vēl taps, ir atzīts, ka pašlaik ir vien «atsevišķi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi un to nevar nosaukt par vienotu sistēmu». Pēc ministrijas domām, tās radīšanu vajadzētu uzticēt nevis jaunai iestādei, kas prasītu lielus izdevumus, bet jau esošai, un vislabāk šim uzdevumam atbilstu Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Tas pirms pieciem gadiem izveidots ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu un akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzei un citu ar izglītības dokumentu atzīšanu saistītu funkciju veikšanai. Pie šīs iestādes jārada departaments, kas nodarbotos ar augstskolu un studiju virzienu akreditāciju. AIC arī varētu iekļūt EQAR un ENQA, izejot starptautisko novērtēšanu un izpildot attiecīgos kritērijus. IZM gan norāda, ka, lai to varētu izdarīt, jāveic grozījumi normatīvajos aktos (tas nebūs tik ātri izdarāms) un jāparedz finansējums. Bez jau ieplānotās Eiropas Savienības fondu naudas tam vajadzīgs arī valsts ieguldījums – apmēram 200 000 eiro gadā. No tā daļu varētu segt no ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem (viena studiju virziena akreditācijas izmaksas ir apmēram 4000 eiro, bet programmas licence – apmēram 700 eiro), taču daļa jāatrod valsts maciņā. IZM ir iekļāvusi šo summu jaunās politikas iniciatīvās, taču – vai tā iekļūs nākamajā valsts budžetā, nav zināms.
«Tā kā vairākums studiju virzienu pērn akreditētas uz sešiem gadiem, tad skaidrs, ka motivācijas steigties IZM nav. Taču, atliekot visu līdz 2019. gadam, var gadīties, ka tā arī nekas netiek izveidots. Bīstos, kā tādā gadījumā šim mērķim paredzētā ES nauda var tikt pārdalīta kam citam,» bažījas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, piebilstot, ka, lai gan bijusi izveidota darba grupa šā jautājuma izskatīšanai, koncepcija ar nozares ļaudīm neesot iztirzāta.