Latvija pirmo reizi iekļauta starptautiskajā izglītības sistēmu datu apskatā

Vakar publicētajā ikgadējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā "Izglītības apskats 2014: OECD rādītāji" pirmo reizi iekļauti Latvijas izglītības sistēmu raksturojošie rādītāji. Apskats tradicionāli atspoguļo OECD dalībvalstu rādītājus, sniedzot informāciju par izglītības rezultātiem, ieguldītajiem resursiem, nodarbinātību un citiem rādītājiem.

Tas atspoguļo vairāk nekā 30 izglītības sistēmu raksturojošus rādītājus un satur aptuveni 100 000 datu vienību.

Izglītības apskatā kā viens no analizētajiem rādītājiem ir skolēnu skaits, kuri pēc iestāšanās vidusskolā, to ir absolvējuši. 25 valstīs, par kurām dati ir norādīti, vidusskolas atestātu ieguvušo skaits ir 75%. Latvija salīdzinājumā ar pārējām valstīm ierindojas augstākā pozīcijā - vidusskolas absolventu skaits pārsniedz 90%.

Ziņojums satur datus, kas raksturo ekonomiskās krīzes ietekmi, kā arī saikni starp mācību rezultātiem, nodarbinātību, ienākumiem un izglītības sistēmā ieguldītajiem resursiem, kā arī citu izglītības politikas veidotājiem noderīgu informāciju.

Būtiskākie secinājumi ziņojumā iekļauto valstu izglītības apskatā 2014.gadā:

• Augsts izglītības un prasmju līmenis atmaksājas cilvēkiem un sabiedrībai kopumā. Augstāko izglītību ieguvušais ar labākām prasmēm vidēji nopelna par 45 % vairāk nekā cits cilvēks ar augstākās izglītības diplomu, bet ar zemākām prasmēm.

• Izglītības iespējas turpina būtiski paplašināties. Pēdējo desmit gadu laikā nepārtraukti palielinājies augstāko izglītību ieguvušo pieaugušo īpatsvars (tagad 29 %), lai gan Eiropas Savienība vēl joprojām atpaliek no vidējā OECD rādītāja (33 %).

• Līdzvērtīgs diploms vēl nenozīmē līdzvērtīgas iemaņas un prasmes. Joprojām pastāv ievērojamas atšķirības prasmju līmenī, ja salīdzina cilvēkus ar līdzīgu kvalifikāciju.

• Prasmēm ir liela nozīme, pārejot no izglītības uz darba pasauli.

• Skolotāju vidējais vecums palielinās.

• Palielinās privātie ieguldījumi augstākajā izglītībā. Privāto izdevumu daļa augstākajā izglītībā Eiropas Savienības valstīs ir palielinājusies no 14 % 2000.gadā līdz 21 % 2012.gadā.

Ziņojuma dati tiek iegūti OECD pētījumu rezultātā, piemēram, Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) un Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījumā (TALIS), kuros piedalās arī Latvija. Papildus tiek izmantota informācija, ko valstis sniedz oficiālu statistikas pārskatu veidā un citi OECD izglītības pētījumi.