Daugavpilī krievu valodas vietā skolēniem varētu piedāvāt franču valodu

Daugavpilī kā otru svešvalodu vidējā izglītībā krievu valodas vietā varētu piedāvāt franču valodu, otrdien žurnālistiem skaidroja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

Viņa atzina, ka dialogs par otras svešvalodas aizstāšanu turpinās jau divus gadus, tāpēc pie šī jautāja tika strādāts.

Saskaņā ar skolu direktoru sniegto informāciju, Daugavpils varēšot izpildīt plānotās normas, kas paredz atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidējā izglītībā.

Pēc Isupovas paustā, direktori ir apzinājuši skolotājus, viņu gatavību strādāt, un kā otru svešvalodu Daugavpilī turpinās piedāvāt franču valodu, taču pilsētas skolās var apgūt arī vācu, spāņu un zviedru valodu.

"Man ļoti nepatīk, ka Saeima pieņem šādus lēmumus. Tas saistīts ne tikai ar to, ka mūsu pilsētā un vispār Latgalē pieprasījums mācīties krievu valodu kā otru svešvalodu ir," sacīja pilsētas vicemērs Aleksejs Vasiļjevs (LKS).

Viņš norādīja, ka ir gadījumi, kad skolotāju trūkst, tāpēc rīcība "mēs pieņemam lēmumu, jūs domājat, kā izpildīt", no valsts puses esot ļoti nepareiza. Vispirms nepieciešams konsultēties ar pašvaldībām, pārliecināts politiķis.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidējā izglītībā.

Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītojamie, kuri 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā uzņemti vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās, var atteikties no krievu valodas apguves, ja izglītības iestāde piedāvā citu svešvalodu.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi nodrošina iespēju apgūt citu svešvalodu līdz 2025.gada 1.septembrim.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu pāreju uz Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi visā izglītības sistēmā, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā teikts grozījumu anotācijā, izmaiņas ļaus pabeigt jau sākto izglītības satura reformu un nodrošināt vienotu regulējumu attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi, kas ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālā valoda.