Valdība šodien lēmusi piešķirt 350 000 eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī audzēkņu ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai.
Gordija mezgls ap Murjāņu sporta ģimnāziju joprojām ir cieši savilkts: rekonstrukcija šogad tur netiks sākta, un nav zināms, vai skola vispār tiks saglabāta.
Par skolēnu sagatavošanu eksakto studiju apguvei un absolventu profesionālo nākotni Neatkarīgās intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru Leonīdu Ribicki.
Šogad valsts augstskolām pilna laika pamatstudijām no valsts tiek dotētas 20 003 budžeta vietas, no kurām visvairāk tiek novirzītas inženierzinātnēm un tehnoloģijām (4419). Otrajā vietā ierindojas ārstniecība (1687), tad humanitārās zinātnes (1511), pedagogu izglītība (1316), būvniecība (1131).
Starp manām lielākām vēlmēm ir – pieredzēt, ka Latvijā tiek definēts skolotājs. Manos rados bijuši skolotāji kopš XIX gadsimta, mamma skolotāja, sieva – skolotāja,… Savus radus un lielum lielo vairumu no tiem, ar kuriem sastapos savās skolās, es pazinu un pazīstu kā skolotājus.
Kārtējais skandāls Liepājas Jūrniecības koledžā izgaismo kopējās problēmas visā Latvijas jūrniecības izglītībā. Tā turpinoties, šobrīd vēl augstais latviešu jūrnieku prestižs nenovēršami sāks slīdēt lejā pa karjeras un algas kāpnēm.
Trīs stundu laikā elektroniski studijām Latvijas augstskolās pieteikušies aptuveni 160 reflektanti, norāda Rīgas Tehniskās universitātes Lietotāju atbalsta centra vadītājs Krists Ķēniņš.
Sociālo zinātņu mācību programmā pamatskolā un kulturoloģijas kursā vidusskolēniem varētu iekļaut mācību vielu par intelektuālo īpašumu un autortiesībām.
Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās ar katru gadu pieaug. Lai gan kopumā viņi ir apmierināti ar studiju vidi, tomēr ceturtā daļa atzinuši, ka saskārušies ar diskriminējošu sabiedrības attieksmi – lielākoties tieši tautības dēļ, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pētījumā.
Ar sektantisko scientoloģijas kustību netieši saistītā sabiedriskā organizācija Ceļš uz laimi Baltija visām Latvijas skolām izsūtījusi kastes ar kādas grāmatiņas eksemplāriem. Izglītības iestāžu direktoriem pret nelūgto dāvanu jāattiecas ar vislielāko uzmanību, nepieļaujot šīs lasāmvielas nekontrolētu nonākšanu skolēnu rokās.
Vasara vairs nav aiz kalniem, tāpēc daļa jauniešu kaļ plānus, kā laiski baudīt vasaras brīvlaiku, taču ne mazums meklē veidus, kā brīvos mēnešus aizpildīt lietderīgāk, piemēram, atrodot sev pagaidu darbu, kas ļautu gan gūt vērtīgo darba pieredzi, gan nopelnīt.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāle savas durvis studētgribētājiem vēra pirms trīs gadiem. Uzņemšanas rezultāti liecina, ka Vidzemes pusē dzīvojošo vēlme izglītoties ar gadiem ir palielinājusies un uzņemto studentu pulks ir audzis gandrīz trīs reizes.
Jaunieši ir mūsu valsts nākotnes virzītājspēks, jaunieši ir stipras valsts pamats: šāda veida izteikumi no politikas veidotāju puses atskan bieži. Latvijas Jaunatnes padomes
(LJP) izpilddirektore Inese Šubēvica gan novērojusi, ka tie bieži ir tikai skaisti saukļi, bez reālu darbu seguma.
Līdz 2015. gada 1. septembrim Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apņēmies profesionālās izglītības standartos ietvert mācību saturu, kas skolēniem palīdzētu veidoties par personībām, atgādinātu ģimeniskās vērtības, audzinātu patriotismu.
Lai izvairītos no papildu līdzekļu nepieciešamības, Izglītības un zinātnes ministrija rosinās aizliegt jaunu pamatizglītības un vispārējās izglītības programmu atvēršanu.
Apgalvojums, ka talantu neieaudzina, bet ar to piedzimst, ir mīts. Talants ir attīstīta spēja kādā no darbības jomām, kurā viens ir spēcīgāks nekā citi. Un, lai gan talantu var izkopt neatkarīgi no gadiem, lietderīgi būtu to pamanīt jau agrīnā vecumā, lai bērnam nākotnē būtu vieglāk sevi definēt.
Aptuveni 34 603 jeb 36% valstī reģistrēto bezdarbnieku ir augsts darba atrašanas iespēju līmenis, bet trūkst motivācijas meklēt darbu, liecina pirmie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) veiktās bezdarbnieku profilēšanas rezultāti.
Latvija profesionālajā izglītībā plāno 2014.–2020. gadā ieguldīt 146,14 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu – programmu modernizācijā, mācību procesa sasaistē ar darba tirgu, sniedzot atbalstu pedagogiem un audzēkņiem.