Eksāmens dabaszinībās būs

© F64

Visticamāk, ka pēc diviem gadiem ķīmijas un fizikas eksāmens tomēr būs. Vispirms kā pilotprojekts, bet pēc tam visā valstī, uzņēmēju rīkotajā diskusijā paudusi premjerministre Laimdota Straujuma.

 Pedagogi gan joprojām nav pārliecināti, vai šāds lēmums nesīs cerētos augļus, uzsverot, ka vispirms būtu jāsakārto visa sistēma.

Latvijas Pedagogu domes (LPD) valdes loceklis Oskars Lūsis uzskata, ka ar šādiem soļiem jābūt piesardzīgiem. Jārīkojas tā, lai pēc tam nav jāmokās ar kļūdu labošanu. Tā tas bija jau 90. gados, kad nolēma ļaut skolēniem vidusskolā izvēlēties mācību virzienus. Notika tā, ka daudzi no dabaszinību apguves vispār atteicās. Nu mēģinām šo misēšanos labot ar eksāmena palīdzību, lai gan arī Ķīmijas un Fizikas skolotāju asociācijas iebildušas pret šādu soli. Patlaban rodas iespaids, ka tas ir gandrīz vienīgais situācijas saglābšanas līdzeklis, un nav saprotams, kas vēl tiks darīts sistēmas sakārtošanai un dabaszinību priekšmetu reabilitēšanai. O. Lūsis, kurš arī piedalījās diskusijā par eksakto mācību priekšmetu lomu, vērš uzmanību uz to, ka tikai divi politiskie spēki savā priekšvēlēšanu programmā minējuši to kā mērķi. Pārējie atsaucas uz interešu izglītību, kurai tad vajadzētu uzticēt šo pienākumu – radīt interesi par dabaszinātnēm. Taču šī izglītība ir pašvaldības finansēta, un rodas jautājums – ko tad valsts no savas puses darīs? LPD pārstāvis uzsver, ka jau pamatskolas posmā vērojams humanitāro un eksakto zinību disbalanss, un to vēl akcentē eksāmeni: trīs ir no sociālo un humanitāro jomas, tikai viens – matemātikā. Viņš arī nepievienojas tiem, kas domā, ka eksāmens nestimulēs vairāk mācīties eksaktos priekšmetus. Tad jau jāatceļ arī pārēji pārbaudījumi, ja reiz tie ir tik lieki. Vai varbūt ieviest visās zinībās eksāmenus, lai varētu izvērtēt, ko tad skolēni īsti ir apguvuši. O. Lūsis domā, ka daudz kas būs atkarīgs no nākamā izglītības ministra: ja tas būs ar eksakto izglītību, tad eksāmens fizikā un ķīmijā būs, ja ar humanitāru – tad nebūs.

Savas šaubas neslēpa arī Ļaudonas vidusskolas direktors Guntis Lazda: viens pats eksāmens nebūs labs risinājums, tas jādara kompleksi, kas ietver gan kabinetu sakārtošanu, gan satura pilnveidošanu, gan pedagogu kvalifikācijas celšanu. Šobrīd to ieviest būtu pāragri, lai gan kopumā viņam neesot iebildumi pret eksāmeniem gan fizikā, gan ķīmijā, jo arī pats savulaik tādus kārtojis, vidusskolu beidzot.

Latvijā

Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" Bērnu un jauniešu mājas "Sprīdītis" vadītāja Elīna Kariņa amatā stājās salīdzinoši nesen. Viņa ir pārņēmusi amatu kopā ar visām jauniešu mājas "Sprīdītis" gadu gaitā uzkrātajām problēmām, kurām risinājums teju nav iespējams. Kāpēc aizvien bērni var netraucēti lietot narkotikas, alkoholu, un kāpēc joprojām nav nekādas kārtības? Kurš vainīgs? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedza jaunā vadītāja. Centīsimies noskaidrot, kas notiek ar "Sprīdīša" bērniem.

Svarīgākais