Skolu biežāk kavē meitenes
Viena no izglītības iestāžu problēmām ir neattaisnotie stundu kavējumi. Gandrīz ceturtā daļa skolēnu atzīst, ka tā dara, minot dažādus iemeslus. Turklāt, kā rāda dati – meitenes basto biežāk nekā zēni.
Kopumā iepriekšējā mācību gadā līdz 1. martam 6104 izglītojamie neattaisnoti kavējuši semestrī Ministru kabineta noteikumos pieļautās 20 mācību dienas vispārējās vai profesionālās skolās vai trīs dienas pirmsskolas izglītības iestādēs, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati. (Ja tas pārsniegts, skolai jāziņo pašvaldībai un jāiesaista atbildīgās institūcijas.) Visbiežāk kavējumu limitu pārsniedz pamatskolas audzēkņi: semestrī tādu ir vairāk nekā pusotra tūkstoša. No šā vecuma posma bērniem lielākais kavētāju skaits ir devīto vidū. No IKVD aptaujātajiem 64 mācību iestāžu 1765 skolēniem (6., 9. un 11. klases) 388 atzina, ka nobasto vismaz vienu mācību stundu nedēļā. Turklāt biežāk viņu vidū ir meitenes. Kā iemesli, kāpēc uz mācību stundām neaiziet, tiek minēta slikta pašsajūta vai ārsta apmeklējums, aizgulēšanās un problēmas ar transportu vai sastrēgumi pilsētas ielās, ģimenes apstākļi, sports (sacensības, treniņi) vai arī slinkums. Skolēni aizbildinās arī ar to, ka stundas ir garlaicīgas vai ir grūtības ar mācībām. Tāpat traucēklis ir sliktas attiecības (konflikti), problēmas ģimenē un skolotāju negatīvā attieksme. Nosaukto problēmu lokā ir arī datoratkarība, kā arī draugu kompānija, ar kuru ir patīkamāk pavadīt laiku, nekā sēžot skolas solā. Vēl daļa audzēkņu atzinuši, ka uz stundām neaiziet ar vecāku atļauju. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča, komentējot pētījuma rezultātus, uzsvēra, ka viena no galvenajām problēmām ir skolas sadarbība ar vecākiem – pareizāk sakot, tās trūkums. Viņa uzskata, ka būtu jāievieš regulējums, kas vairāk akcentētu vecāku atbildību, ja viņu bērns skolu kavē neattaisnoti: «Vecākiem ir jāziņo šādos gadījumos. Šobrīd nereti ir tā, ka klases audzinātājs cenšas visu dienu sazvanīt vecākus, lai noskaidrotu, kāpēc bērns nav atnācis uz stundām. Beigās izrādās, ka bērnam tiešām atļauts uz skolu neiet, jo, piemēram, kopā ar ģimeni aizbraucis sēņot.»