Izglītība

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas (ST) lēmuma izpildi, pirmsskolas pedagogu zemākā darba algas likme no 2024.gada 1.janvāra būs 9,54 eiro, otrdien nolēma valdība. Ministru kabineta 18.aprīļa rīkojumā "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim" tika noteikts, ka no nākamā gada 1.janvāra pirmsskolas izglītībā zemākā vienas stundas likme būs 9,04 eiro. Vienlaikus ST jūnija nogalē atzina Ministru kabineta (MK) noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra. Līdz ar to no 2024.gada 1.janvāra zemākā vienas stundas likme visiem pedagogiem būtu nepieciešams noteikt 9,54 eiro. Lai nodrošinātu ST lēmuma izpildi, tika atbalstīts IZM priekšlikums precizēt bāzes izdevumus 2024.-2026.gadam, paredzot tos palielināt 2024.gadam un turpmāk ik gadu par 6 841 753 eiro. Savukārt IZM iesniegtajā prioritārā pasākuma pieteikumā par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim nepieciešamo finansējumu no nākamā gada 1.janvāra, ministrija iekļāva arī pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes palielinājumu līdz 9,54 eiro, paredzot šim mērķim novirzīt vēl papildu 9 487 231 eiro. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts. Tādējādi kopumā ST lēmuma izpildei piešķirts papildu finansējums 16 328 984 eiro apmērā. Bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem, kas pēc IZM aplēsēm indikatīvi veido 26,2 miljonus eiro. Iepriekš Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka ar ST spriedumu par pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējuma neatbilstību Satversmei novērsta nevienlīdzība pret vairāk nekā 12 000 izglītības darbinieku.

Tiem, kuriem nav skolas vecumam bērnu pat neienāk prātā, ka daudzās skolās pedagogu trūkuma dēļ netiek pasniegti viens vai vairāki mācību priekšmeti, kaut arī izglītības programmās tie ir paredzēti.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav atsevišķa plāna attiecībā uz to, kāds pētnieku skaits būtu nepieciešams vēstures nozarē, aģentūrai LETA atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Edvards Francis Kuks, piebilstot, ka šādus mērķus nav plānots izstrādāt nevienai zinātnes apakšnozarei.

Sākot ar nākamo mācību gadu visās Latvijas skolās stājās spēkā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas kārtība. Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apkopojis sešas būtiskākās izmaiņas, kuras ietekmēs vērtēšanu un ar kurām ikdienā skolās saskarsies gan skolotāji, gan skolēni un vecāki.

Lai nodrošinātu papildus nepieciešamo finansējumu augstskolu padomju locekļu atalgojuma izmaksu segšanai, valdība otrdien nolēma piešķirt papildu 206 727 eiro.

Galvenais jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir nodrošināt dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) skolotāju pieejamību, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura šodien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, pārrunājot arīdzan progresu sarunās par izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

Iekļaujošo izglītību vajadzētu izņemt no vispārizglītojošām skolām, šāds priekšlikums pausts Liepājas Universitātē (LiepU) piektdien notikušajā zinātniski praktiskajā konferencē "Vecāku līdzatbildība 21.gadsimta pedagoģijā", informē LiepU sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) septembrī nosūtījis Valsts valodas centram (VVC) informāciju par 12 pedagogiem, kuru valsts valodas zināšanas varētu nebūt atbilstošas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Skolām un pašvaldībām jau pašlaik ir pietiekami instrumenti, lai novērstu vardarbību skolās, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" apgalvoja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Pašvaldībām varētu būt jārod iespējas līdzfinansēt mācību materiālu nomaiņu uz jaunajiem, saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Rīt, 26.septembrī pulksten 15.ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, kurā paredzēts skatīt tikai vienu jautājumu.

Kā mēs varam pasargāt savus bērnus no stresa? Vai var mazināt vardarbību skolā? Kur ir novedusi rietumu mode pusaudžu dzimuma maiņai? Par šiem un citiem jautājumiem tika diskutēts konferencē "Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība - risinājumi izglītības sistēmā".

2018.gadā Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK) noteiktās tiesības uz izglītību, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).

Latvijas un citu valstu jauniešiem būs iespēja Rīgā angļu valodā iegūt Kembridžas līmeņa vidējo izglītību STEM jomās, jo, sākot no nākamā gada septembra, Latvijā darbu sāks Eiropā starptautiskā skola - Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju vidusskola (SZTV), informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Visiem Latvijas reģioniem nederēs viens attīstības modelis, uzsvēra Ministru prezidenta amata kandidāte Evika Siliņa (JV), kura šodien tikās ar pašvaldību vadītājiem.

Valdība otrdien nolēma ieguldīt 4,5 miljonus eiro valsts pētījumu programmā "Izglītība", lai "sniegtu ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par izglītības sistēmas attīstību un stratēģisko izglītības attīstības mērķu sasniegšanu".

Diskutējot par mācību līdzekļu nodrošinājumu jaunajā mācību gadā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sēdes dalībnieki šodien izcēla nepietiekamo finansējumu līdzekļu pilnvērtīgai nodrošināšanai un atbildības neuzņemšanos.

Izglītības kvalitāti negatīvi ietekmē mācību stundu kavējumi, ilgstoši trūkstoši skolotāji un apvienotās klases, šodien tiešsaistes seminārā izglītības darbiniekiem uzsvēra Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.

276 Rīgas pašvaldības izglītības iestādes gatavas jaunajam 2023./2024. mācību gadam, kurā trīs galvenās prioritātes izglītības jomā būs vienotā skola, STEAM programmu paplašināšana un pilnveide, kā arī pedagogu piesaiste. Lai jauno mācību gadu varētu aizvadīt labākās un piemērotākās telpās, skolās un bērnudārzos veikti vērienīgi remontdarbi, savukārt Rīgas pašvaldības policija (RPP) gatava parūpēties par bērnu un jauniešu drošību.

Budžeta vietu skaits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmā "Medicīna" no pašreizējām 200 būtu jāpalielina vismaz līdz 400, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja augstskolas rektors Aigars Pētersons.