Pašlaik Latvijā ir aptuveni 300 tūkstoši cilvēku ar zemu izglītību
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa trešdien (17.janvārī) piedalījās Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē saistībā ar secinājumiem un ieteikumiem pēc revīzijas par pieaugušo izglītību Latvijā.
"Kopumā Valsts kontrole atzinīgi vērtē, ka Cilvēkkapitāla attīstības padomē pēc revīzijas operatīvi sāktas diskusijas par ieteikumu ieviešanu un pārmaiņām pieaugušo izglītībā, tomēr izstrādātais redzējums vēl nav pietiekams, lai ieteikumus ieviestu pēc būtības un nonāktu pie reālām pārmaiņām. Jaunā plānošanas perioda sākums ir īstais brīdis un iespēja restartēt pieaugušo izglītību Latvijā gan saturiski, gan institucionāli," uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Pēc revīzijas Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai kopumā sniegti 9 ieteikumi, aicinot Cilvēkkapitāla attīstības padomi uzņemties starpinstitucionālu virsvadību pār to ieviešanu. Sagaidāms, ka rezultātā līdz 2027.gadam palielināsies cilvēku ar zemu izglītību iesaiste un tiks pārskatītas un konsolidētas pieaugušo izglītībā iesaistīto iestāžu funkcijas.
Problemātika
• Pašlaik Latvijā ir aptuveni 300 tūkst. cilvēku ar zemu izglītību, tādēļ izvēlētā pieeja - mērīt sabiedrības iesaisti, skaitot kopā cilvēkus vienalga ar kādu izglītību un atalgojumu - ir vērsta uz procesu, nevis rezultātu.
• Latvijas stratēģija ir pārkvalificēt 50 tūkst. cilvēku. Salīdzinājumam - jau šobrīd Latvijā ir par 42 tūkst. vairāk cilvēku, kuriem nepieciešama pārkvalifikācija, nekā Igaunijā. Turklāt Igaunijā noteiktie mērķi līdz 2035.gadam ir vēl daudz ambiciozāki. Latvijā pieaugušo ar profesionālo kvalifikāciju īpatsvars 2022.gadā bija 70,6%. Salīdzinājumam Igaunijā šādu pieaugušo īpatsvars ir augstāks - 2022.gadā sasniedza 74,8% un līdz 2035.gadam plānots sasniegt pat 80%. Lai gan atšķirība ir tikai 4,2 procentpunkti, tomēr, sasniedzot tādu pašu rādītāju kā Igaunijā, cilvēku ar profesionālo kvalifikāciju skaits Latvijā palielinātos par aptuveni 42 tūkst. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka izstrādes stadijā esošajā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā ir plānots izvirzīt mērķi - samazināt mazkvalificēto nodarbināto skaitu, nodrošinot 50 tūkst. cilvēku pārkvalifikāciju.
• Latvijā šobrīd divas iestādes - Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras - dara vienu un to pašu, tādēļ ir nepieciešama konsolidācija, rezultātā ietaupot resursus un samazinot birokrātiju. Tam nepietiek ar jauniem diskusiju forumiem un kopīgiem oficiāliem gala lēmumiem, jo konsolidēt nozīmē apvienot ikdienas darbu - cilvēkus, IT sistēmas u.c. resursus.
• Aizvien trūkst skaidrības par praktisko darbu ar cilvēkiem, kā
(1) individuāli uzrunāt cilvēkus mācīties;
(2) noteikt, kādas mācības cilvēkam ir piemērotas;
• Nav skaidrības arī par praktisko darbu ar izglītības iestādēm,
(3) kā tās aktivizēt piedāvāt un īstenot darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības programmas un
(4) kā stiprināt Izglītības kvalitātes valsts dienesta kapacitāti kvalitātes uzraudzībā.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Valsts kontrole LM, IZM un EM ir sniegusi deviņus ieteikumus un sagaida, ka to ieviešanas rezultātā pieaugušo izglītībā pakāpeniski līdz 2027.gadam palielināsies cilvēku ar zemu izglītību iesaiste un tiks pārskatītas un konsolidētas pieaugušo izglītībā iesaistīto iestāžu funkcijas, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot publisko resursu lietderīgāku izmantošanu. Piem., saskaņā ar revidentu aplēsēm par 16,3 milj. eiro (izlietotais finansējums mācībām, kurām nebija ietekmes, un revīzijā aplēstais projektu administrēšanas ietaupījums, ja projektus nodrošinātu viena iestāde) vismaz 13 tūkst. cilvēku ar zemu izglītību varētu iegūt profesionālo kvalifikāciju, līdz ar to viena cilvēka ienākumi varētu palielināties vidēji par 52%, savukārt šo cilvēku ienākumi kopā varētu palielināties vismaz par 57,7 milj. eiro gadā, bet līdz pensijas vecumam - par 1,3 mljrd. eiro. Ņemot vērā šo jautājumu starpinstitucionālo raksturu, Valsts kontrole aicinājusi revīzijā konstatēto problēmu risināšanā iesaistīties arī Ministru kabinetu un 2023.gadā izveidoto Cilvēkkapitāla attīstības padomi.