Frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāti iesnieguši Saeimā Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredz atļaut valsts ģimnāzijām un vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.
Šobrīd Vispārējās izglītības likums neļauj rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus.
Taču, deputātu ieskatā, pamatskolas izlaiduma centralizētie eksāmeni un valsts ģimnāziju iestājpārbaudījumu saturs un mērķis atšķiras "pēc būtības diametrāli" un nav salīdzināmi. Tas esot pilnīgi pamatoti, jo ģimnāzijām valsts mērogā tiek izvirzītas augstākas prasības, un nav gaidāms, ka atšķirība starp pārbaudījumiem mainīsies, skaidro deputāti.
Valsts ģimnāzijas, valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes iestājpārbaudījumus varētu rīkot ar dibinātāja atļauju. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas vai vidējās izglītības iestādes, pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.
Atļaujot valsts ģimnāzijām un vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus un nosakot uzņemšanas kritērijus, tiks dota iespēja talantīgākajiem un uzņēmīgākajiem jauniešiem apgūt viņu spējām atbilstoša līmeņa izglītību un veidot viņu iespējām atbilstošu nākotni, pārliecināti deputāti.
Likumprojektu iesnieguši Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava.
Pērn Saeima pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja, ka ģimnāzijas un vispārējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2023./2024.mācību gadam.
Iestājpārbaudījumu kārtošanu nākamajos mācību gados Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apņēmās vērtēt, balstoties uz 2022./2023.mācību gada centralizēto eksāmenu vērtējumiem.
