Čakša: Skolā pedagogiem ir jāprot savas kompetences robežās strādāt ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi

© Dmitrijs Suļžics/MN

Skolā pedagogiem ir jāprot savas kompetences robežās strādāt ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, šodien starptautiskā konferencē "Labā prakse autisma jomā" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa uzsvēra, ka bērnam ar autiskā spektra traucējumiem ir nepieciešama ne tikai iekļaujoša izglītība, veselības nozarē nodarbinātie speciālisti, Labklājības ministrijas (LM) piedāvātie pakalpojumi, bet arī sabiedrības sapratne. Vienlaikus ministre aicina saprast, ka ne jau tikai ministriju cilvēki spēs atrast pareizos risinājumus, taču tas ir iespējams, tām sadarbojoties ar nevalstisko sektoru, vecākiem un tiem, kas sniedz pakalpojumus.

"Mēs strādājam pie iekļaujošās izglītības kopumā, lai saprastu, kas ir tas, ko sagaidām - kur ir pedagoģiskais darbs un kas ir asistenta darbs. Tas ir dažāds darbs, un mums par to ir skaidri jāvienojas, jo nav jēgas, ja cilvēks bērnu ar autismu vienkārši atved līdz skolai," sacīja Čakša.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka šobrīd trūkst sociālo darbinieku, kuriem trūkst zināšanu par cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem un to, kā ar tiem rīkoties. Pēc viņa vārdiem, LM šobrīd skatās uz apmācībām sociālajiem darbiniekiem.

"Mēs investējam cilvēkos, lai palīdzētu vecākiem, lai dienas centros būtu sociālais darbinieks, tādējādi, lai vecāks varētu atpūsties un būt darba tirgū. Būtu jārunā par to, kā mēs sociālajā jomā nevis kaut ko tērējam, bet investējam nākotnē," uzsvēra Augulis.

Viņš piebilda, ka apmācības būtu svarīgi nodrošināt apmācības ne tikai sociālajiem darbiniekiem, bet arī augstskolu mācītspēkam, kuru vēlas iesaistīt, lai varētu sagatavot kvalitatīvus darbiniekus, kas māk, var un ir spējīgi strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi.

Izglītības un zinātnes ministre atzīmēja, ka šobrīd speciālās izglītības pedagogus sagatavo tikai Rēzeknē, taču to ir plānots mainīt. Viņas vērtējumā, svarīgi mainīt arī kopumā pirmsskolu pedagogu prasmes, kā atpazīt, strādāt ar bērniem, kuriem ir kādas pazīmes, kas liecina par īpašas pieejas nepieciešamību.

"Mēs runājam par agrīnu intervenci, agrīnu diagnostiku. Mums ir jāsaprot, ka skolā pedagogiem ir jābūt spējīgiem saprast situāciju, savas kompetences robežās arī strādāt ar to. Pagrieziens pedagogu apmācībās notiek, kam būtu jābūt programmā, kāds ir skolotāju pamatprofils, lai nodrošinātu daudzveidīgās vajadzības, kādas ir šodienas bērniem," viņa sacīja.

Ministre uzvēra, ka mūsdienu realitāte pierāda, ka, ja cilvēkos neieliek papildus kompetences, tad nebūs iespējams nodrošināt to cilvēku resursu, kas ar visu tiek galā.

Vienlaikus viņa piebilda, ka sadarbība starp LM, Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir laba, taču nepieciešams iesaistīt arī Latvijas Pašvaldību savienību, jo arī pašvaldībām ir liela loma tajā, kā tiek strādāts ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais