Intervija

„Manuprāt, šis ir tas brīdis, kad sabiedrībai jāsaprot, ka Satversme ir sagrauta un ka ne Saeimai, ne valdībai vairs nav tautas mandāta. Tās brīvību mīlošās, bet naivās tautas mandāta, kura izcīnīja Atmodu. Jāsāk pierast, ka tie ir ārēji, mums naidīgi spēki,” sociālajā tīmeklī rakstīja psihoterapeits Viesturs Rudzītis, uzzinot, ka Satversmes tiesa spriedusi: likumā paredzētais tēva atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas arī mātes homoseksuālajai draudzenei. Tie ir centieni irdināt tradicionālo ģimeni, līdz ar to – sabiedrību un valsti. Par to un daudz ko citu – intervijā ar Viesturu Rudzīti.

Bijušā “Latvijas attīstībai” biedra Māra Mičerevska publiski paustās apsūdzības par to, kā viņa bijušie partijas biedri apiet likumīgo sistēmu, kā rezultātā par demisiju paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, radījušas neērtu situāciju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” Rīgas domes frakcijā. Ar jauniem paziņojumiem M. Mičerevskis klajā nāk gana regulāri, bet frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs paziņojis, ka gadījumā, ja M. Mičerevska apsūdzības izrādīsies patiesas, “Progresīvie”, kuru līderis ir M. Kossovičs, sadarbību ar “Latvijas attīstībai” pārtrauks.

Intervija ar AS „Grindeks” galveno akcionāru un padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.

Bijušais “Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktors Gundars Jankavs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra – ja Rīgas satiksmes autostāvvietu bez maksas lietojusi arī Zaiga Pūce, viņai tas nekavējoties jāatzīst un jāpamet Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktores amats.

„Domāju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kāpēc. Tautas prezidents nenozīmē, ka viņš visiem izpatīk. Un tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Esmu darbojies visas sabiedrības interesēs. Partijas pārstāv Saeimā un valdībā savas un savu vēlētāju intereses, prezidents pārstāv visas tautas intereses. Mana darbība ir vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažādi cilvēki. Subjektīvi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taču katrs var domāt arī citādi,” teic Egils Levits. Saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latvijas svētku nedēļā.

„Mēs cildinām brīvības cīnītājus, kuri nolikuši savu galvu, lai šodien mums būtu mūsu valsts, bet paralēli mēs tagad griežam nost galvu kultūrai, un tas ir noziedzīgi. Ne jau vienmēr ir runa par naudu, un latvietis ir pacietīgs, bet... Griezt nost galvu, lai kādu glābtu – tad beigu beigās kāda jēga vispār kādu glābt?” ‒ retoriski vaicā režisors Kārlis Anitens. Šodien runājam par kultūras nožēlojamo situāciju valdības noteiktajā ārkārtas situācijā.

Par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas idejām likumā rakstīt, ka attālinātā mācīšanās ir pielīdzināma normālam izglītības procesam, Neatkarīgās intervija ar Jūrmalas domes deputāti (“Saskaņa”) juristi Elizabeti Krivcovu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāte Ļubova Švecova.

“Trampa uzvara ASV vēlēšanās būs milzīgs izaicinājums pasaulei”, “Trampa uzvara būs šoks visai pasaulei, un Eiropai būs jādomā par plānu B” ‒ šie ir tikai daži no Latvijas politiķu izteicieniem pirms četriem gadiem, kad nule vēlēšanās zaudējušais ASV prezidents Donalds Tramps tikai spēra savus pirmos soļus pasaulē ietekmīgākās valsts prezidenta statusā

Daiga Siliņa ir tā advokāte, pret kuru ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Varenāko sievieti valstī saniknoja banku uzraudzības sistēmas salīdzinājums ar tumšākajiem padomju varas laikiem – pret Latvijas banku klientiem pašlaik tiek īstenots sarkanais terors.

Sarunā ar Neatkarīgo bijušais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ķeguma nodaļas biedrs un bijušais Ķeguma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Smirnovs atklāj, kādas izjūtas Bordāna partijas spices augstprātība, ignorējot ierindas biedrus, radījusi partijas nodaļā un kādēļ partiju pamet tās biedri.

Saruna ar pazīstamo ekonomistu, uzņēmuma “Primekss” īpašnieku un vadītāju Jāni Ošleju. Sākoties Covid-19 pandēmijai viņš bija viens no tiem, kurš aizstāvēja ļoti stingru ierobežojumu ieviešanu un aicināja valdību daudz neskaitīt naudu aizsarglīdzekļu (masku, respiratoru, dezinfekcijas šķīdumu) iegādei. Toreiz daudzi viņu kritizēja par “panikas” celšanu. Tagad Ošlejs situāciju vērtē krietni mierīgāk. “Toreiz informācijas bija maz. Galvenais uzdevums bija glābt cilvēku dzīvības un nepieļaut infekcijas izplatību. Tādā situācijā nauda atvirzās otrajā plānā un jārīkojas ātri, nedomājot, cik tas maksās. Tagad situācija ir būtiski cita. Ir milzīgs pieejamo datu apjoms, un lēmumus var pieņemt mierīgi, balstoties uz racionāliem apsvērumiem.

„Man piezvanīja kāds cilvēks pēc filmas noskatīšanās un teica: „Ilgi domāju: kāpēc es raudāju filmas laikā?” Un tad pats atbildēja: „Tu mums esi uzdāvinājis bēres ar atvērtu zārku. Mums nekad nav bijusi iespēja atvadīties no strēlniekiem. Mums to „nogrieza”, mēs ar viņiem pat nevarējām izrunāties...” – teic Dzintars Dreibergs, filmas „Dvēseļu putenis” režisors. Viņa veidotajai filmai ir piešķirtas 11 nominācijas, un tās tiks „atvērtas” 15. novembrī notiekošajā nacionālajā kinoforumā „Lielais Kristaps”. Aleksandra Grīna romāns „Dvēseļu putenis” ir iedvesmojis Dzintaru radīt izcilu filmu. Un par jūtu dziļumu un patiesumu ir sirds pateicība un asaras. Arī manējās.

Par budžeta veidošanu un ar budžetu saistīto likumu kvalitāti, par sociālās jomas problēmām un labklājības ministres Ramonas Petravičas konfliktu ar sociālajiem darbiniekiem ‒ Neatkarīgās intervija ar Saeimas sekretāru, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekli Andreju Klementjevu („Saskaņa”).

Viens no Saeimas sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) mērķiem bija panākt, lai nākamā gada budžetā sportam tiktu atvēlēts pietiekami daudz naudas. Šī iecere esot realizējusies, bet joprojām turpinās darbs pie valstiski prioritāro sporta veidu noteikšanas. Deputāts uzskata, ka pie tiem jāpieskaita arī nācijai emocionāli nozīmīgi sporta veidi, kuri pēc formāliem kritērijiem varētu nonākt saraksta lejasdaļā.

Gaidāmā nodokļu reforma ne tikai bez žēlastības nogriezīs autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, bet arī smagi skars pašnodarbinātos. Īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta. Izklausās absurdi? Bet kā lai savādāk nosauc jauno kārtību, kas paredz, ka nodokļi pašnodarbinātajam būs jāmaksā pat tad, ja nebūs ieņēmumu. Ņemot vērā Covid-19 attīstību, iespēja kādus mēnešus palikt bez ienākumiem Ilzei ir reāla. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, kas, viņasprāt, ir lielākas briesmas ‒ Covid-19 vai gaidāmā nodokļu reforma.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Koalīcijas pārstāvji, 2021. gada budžeta projektu slavinot, to dēvē gan par “taisnīguma budžetu”, gan “cilvēcīgu lēmumu budžetu”, taču dokumentā joprojām ir daudzas neskaidrības, piemēram, ko nākamajā gadā sagaidīt autoratlīdzību saņēmējiem.

Eiropas Zāļu aģentūras prognozes liecina, ka ātrākais laiks, kad tā saņems klīnisko pētījumu datus pirmajām vakcīnām pret Covid-19, varētu būt 2020. gada beigas. Imunizācijas valsts padome un Zāļu valsts aģentūra, pieaugot sabiedrības un profesionāļu diskusijām publiskā telpā, sniedz aktuālu un pierādījumos balstītu informāciju par vakcīnu pret koronavīrusa SARS CoV-2 izraisītu infekcijas slimību Covid-19 izstrādi.

Iespējams, šī ir pēdējā jubileja, ko Latvijas Radio atzīmē kā atsevišķs medijs: ir gaidāma apvienošanās ar Latvijas Televīziju, veidojot vienu sabiedrisko mediju. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata: „Ieguvumi, kas parasti tiek minēti šādos gadījumos – piemēram, finanšu ietaupījums, ‒ būs margināli. Tas nevar būt pašmērķis. Mērķis var būt tikai tad, ja uzlabojas saturs. Un tad ir jautājums: kā šo apvienošanos veikt, lai radio daļā neveidotos rūgtums un pretestība pret šo procesu?” Problēmu ir daudz, par tām – mūsu saruna un, protams, Neatkarīgās sveiciens Latvijas Radio jubilejā!

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.