Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.
Lai arī patēriņa cenas palielinās, pašreizējo inflāciju var raksturot kā mērenu, kas kopumā atbilst gaidāmajam pieaugumam, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,5% līdz 1,3%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Turpmākajos mēnešos inflācijas kāpums Latvijā paātrināsies un gada izskaņā tā var pietuvoties 3%, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā.
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Uzņēmumu peļņas kāpums bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc iepriekšējos divos gados Latvijā pieredzēts tik straujš inflācijas pieaugums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.
Latvijā jūnijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski zemāka nekā eirozonā vidēji, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Latvijā iekšējie inflācijas procesi joprojām ir gana spēcīgi, taču straujš inflācijas kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, aģentūrai LETA norādīja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā.
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija eirozonā jūnijā sarukusi līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,6% maijā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.