Notikumiem Venecuēlā nav nozīmīgas ietekmes uz naftas cenām pasaulē, un tāpēc nav iemesla sagaidīt būtiskas degvielas cenu izmaiņas Latvijā tuvākajā laikā, norāda banku ekonomisti.
Latvijas ekonomiku šogad sagaida piesardzīgi pozitīvas tendences, tostarp inflācijas stabilizēšanās un algu kāpums, tomēr uzmanību pieprasa pārāk liela valsts loma ekonomikā un nepietiekami strauja izaugsme, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).
Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atteikusies atbalstīt 140 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā tā dēvēto reparāciju aizdevumu, ko paredzēts nodrošināt ar rietumvalstīs iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstī avīze "Financial Times".
Galvenais algu kāpuma faktors ilgtermiņā saglabāsies saspringtais darba tirgus un darbaspēka trūkums, bet pieauguma temps palēnināsies, prognozē banku ekonomisti.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien parakstīja rīkojumu par ASV tarifu pazemināšanu tādu lauksaimniecības preču importam kā liellopu gaļa, banāni, kafija un tomāti.
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki. Un tikai mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem, vēsta "Citadele".
Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma otro sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.
Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā apdrošinātājiem šis gads būs rentabls, lai gan atsevišķi apdrošināšanas veidi varētu būt mīnusos, intervijā aģentūrai LETA atzīst Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Viņš norāda, ka joprojām lielākais apdrošināšanas veids Latvijā ir veselības apdrošināšana un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Tādēļ darba devēji bieži nespēj nopirkt apdrošināšanas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus.