Daudzi Latvijas iedzīvotāji spiesti atteikties no daļas ierasto produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis gandrīz 80% Latvijas mājsaimniecību, aģentūru LETA informēja banka "Citadele", atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Tostarp katrs ceturtais aptaujātais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki. Mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem.
Kopumā 25% aptaujāto atzīst, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30% tos raksturo kā "nedaudz pieaugušus". Vēl 23% norāda, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš.
Tikmēr 18% iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas, bet tikai 3% saka, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.
Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka inflācija Baltijas valstīs šogad saglabājas augstāka nekā vidēji eirozonā, kur tā ir aptuveni 2%. Latvijā un Lietuvā tā pārsniedz 4%, bet Igaunijā - 5%. Latvijā cenu spiedienu īpaši veicinājis pārtikas, ar mājokli saistīto izdevumu un energoresursu sadārdzinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Purgailis skaidro, ka, neskatoties uz to, ka patērētāju noskaņojums kopumā ir uzlabojies - gada sākumā to ietekmēja ģeopolitiskā nenoteiktība, bet no otrā ceturkšņa vērojams pieaugošs optimisms -, iedzīvotāju finanšu paradumi joprojām liecina par piesardzību, un patēriņa izaugsme joprojām ir mērena. To apliecina arī mazumtirdzniecības dati - apgrozījums septembrī pieauga par 2,6%.
Aptaujas dati rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt nepieciešamību ierobežot savus pirkumus - no daļas produktu atteikušās 26% sieviešu salīdzinājumā ar 24% vīriešu.
Visizteiktāk izdevumu pieaugumu jutuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem - šajā grupā 30% norāda, ka pārtikas tēriņi būtiski palielinājušies.
Savukārt jaunieši līdz 29 gadiem situāciju vērtē salīdzinoši vieglāk - 41% atzīst, ka izdevumi nedaudz pieauguši, bet tikai katrs piektais izjūt būtisku cenu kāpumu.
Seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem biežāk uzsver, ka, lai arī izdevumi ir pieauguši, viņi joprojām spēj uzturēt savus ierastos iepirkumu paradumus (28%).
Reģionālie aptaujas dati rāda, ka visizteiktāk pārtikas cenu kāpumu izjūt Latgales iedzīvotāji - 30% no aptaujātajiem atzīst, ka bijis jāatsakās no daļas ierasto produktu.
Arī Kurzemē situācija ir līdzīga - 28% iedzīvotāju norāda uz būtisku izdevumu pieaugumu, kamēr Rīgā un Vidzemē šis rādītājs ir aptuveni 24%.
Savukārt Zemgale izceļas ar pretēju tendenci - šeit 6% iedzīvotāju ziņo par izdevumu samazinājumu, kas ir augstākais rādītājs valstī.
Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2025. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
