Ierēdņi

Nākamgad valsts iestādes atlaidīs darbiniekus un griezīs budžetus. Tikai pašā noslēgumā sarunās par nākamā gada budžetu partijas attapās, ka arī valsts uzņēmumos var ietaupīt. Tie visi kopā gadā dotācijās saņem vairāk nekā miljardu eiro, bet dividendēs budžetā iemaksā trešdaļu miljarda. Valsts uzņēmumu vadības atalgojumam vien ik gadu tērē ap 24 miljoniem eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Politiķi var nomainīties, bet politiķi īsti nevada valsti, to dara ierēdniecības aparāts. Ierēdņi ir tik skarbi nežēlīgi savā komforta zonā, ka nojaukt sistēmu, lai kādi būtu lozungi, neviens nekad neļaus,” TV24 diskusijā “Kārtības rullis” sacīja uzņēmējs, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Valdība, veidojot 2026. gada budžetu, vēl arvien nav pieņēmusi lēmumus par izmaiņām dažādu papildatlīdzību izmaksas nosacījumos valsts pārvaldē. Tajā pat laikā sešiem valsts sekretāru vietniekiem pērn atlīdzība bijusi lielāka nekā Ministru prezidentei, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, raksta portāls “lsm.lv”.

Cik kvalitatīva ir strādāšana attālināti, un vai tomēr nevajadzētu cilvēkiem likt biežāk nākt uz darba vietu? Diskusijas par to sākušās, jo valsts ierēdņus sola vairāk atgriezt kabinetos, lai viņi strādātu labāk. Kopumā Latvijā šobrīd attālināti strādā gandrīz 88 tūkstoši cilvēku un šis skaitlis arvien pieaug, vēsta “360TV ZIŅneši”.

Koalīcija rosina, ka ierēdņi varēs savienot savu amatu ar tikai vēl vienu citu amatu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), norādot, ka šādi tiks veicināta kapitāltirgus attīstība.

Vakar medijos parādijās ziņa, ka Satiksmes ministrija atbalsta tiesību atņemšanu par braukšanas ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds interesants vai, precīzāk, ļoti neinteresants Valsts kancelejas sagatavots dokuments ar daudzsološu virsrakstu “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam”. Interesants šis plāns ir tāpēc, ka, ietinot visu skanīgu frāžu kokonā, tas būtībā iezīmē ierēdņu armijas pašmērķīgu tālāku transformāciju “atbilstoši mūsdienu prasībām”, tās pašas ierēdniecības lomas un pozīciju nostiprināšanu un nesatricināmību, kā arī “pieticīgi” aplēš, ka šo “valstiski nozīmīgo inovāciju” ieviešanai no valsts budžeta katru gadu būs nepieciešami n-tie un n-tie miljoni eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas ietvaros.

Deputāts Ralfs Nemiro (PCL) rosina ļaut nevakcinētiem ierēdņiem atstāt darbu, neievērojot darba līguma uzteikuma termiņu.

Trīs gadu laikā valsts pārvaldes štats samazināts par 3000 cilvēku, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemot sava valsts sekretāra Ērika Eglīša atlūgumu, abu amatpersonu konflikts, kuru R. Nemiro atlaišanai izmantoja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, valdības stabilitātes kontekstā zaudējis aktualitāti. Taču, lai līdzīgu konfliktu izvēršanās iespējas mazinātu nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinās Valsts kancelejas vadītāju sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicinās Valsts kanceleju izstrādāt priekšlikumus, kā veicināt ierēdņu aizsardzību no politiskās ietekmes, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sacīja Kariņš.

Pēdējos gados valsts sekretāri pārāk bieži tiek rotēti citos amatos, bet tas vājina civildienestu, šādu viedokli pauda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Telpas ierēdņiem gādājošā iestāde Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) skaidro, kāpēc tai vajag izcirst kokus un uzcelt vēl vienu jaunu ēku ierēdņu izvietošanai. Atklājas, ka «VNĪ šobrīd regulāri saņem valsts iestāžu pieprasījumu izveidot tām biroju telpas atbilstoši mūsdienu vajadzībām ļoti īsā laikā, bet nevar to nodrošināt, jo atbilstoši būvniecības un publisko iepirkumu procesam vidējais projektu īstenošanas ilgums ir trīs līdz pieci gadi. Tāpēc nereti šīs valsts iestādes izvēlas telpas nomāt no privātā sektora».

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Ierēdņu ikmēneša ienākumu noslepenošanai pēc Satversmes tiesas sprieduma, loģiski, sekos to pašu ierēdņu gada ienākumu deklarāciju noslepenošana ar Saeimā pieņemtiem likuma grozījumiem.

Latvijas Restorānu biedrība aicina valsts institūciju atbildīgās amatpersonas pārskatīt ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, turpmāk ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus īstenojot par līgumsummām, kas nav zem produktu, darbaspēka un citu saistīto izmaksu pašizmaksas.

Mani ziņa, ka ierēdņu stresa mazināšanai tērēti 180 tūkstoši eiro, vedināja domāt, ka Valsts kanceleja tapusi par nenopietnu, neprofesionālu institūciju. Jo manā uztverē gan IT gudrībām (paredzamajam amatam atbilstošā, tātad – teicamā līmenī), gan svešvalodu prasmēm ES reģiona, tā teikt, standartpaketes apjomā, gan arī spējai saglabāt līdzsvaru jebkurā konfliktsituācijā ir jābūt cilvēka bagāžā jau tad, kad viņš grib kļūt par ierēdni.

Ieraugot medijos virsrakstu par J. Rubeņa lekciju valsts ierēdņiem- neko vairāk kā negācijas par šo negaidīju. Nedomāju, ka Delfi raksts bija melnais pr, drīzāk gan žurnālista, gan komentētāju  neizpratne, ka izglītošanās neaprobežojas  tikai ar grāmatvedības vai angļu valodas kursu apmeklējumu.

Lai īstenotu valsts pārvaldes reformu, kuras rezultātā līdz 2020. gadam ierēdniecība kļūtu maza un efektīva, bet vienlaikus labāk atalgota, Valsts kanceleja šobrīd veic pārrunas ar visām 13 ministrijām. Daļa no tām neredz iespējas mazināt darbinieku skaitu par prasītajiem 6%, citās atlaižamie pārsvarā ir atbalsta personāls, piemēram, lietveži, grāmatveži un šoferi, svētdien vēstīja raidījums „LNT Ziņu TOP 10".