Kariņš aicinās sniegt priekšlikumus kā pasargāt ierēdņus no politiskās ietekmes

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicinās Valsts kanceleju izstrādāt priekšlikumus, kā veicināt ierēdņu aizsardzību no politiskās ietekmes, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sacīja Kariņš.

Taujāts par pēdējo nedēļu notikumiem Ekonomikas ministrijā un valsts sekretāru paustajām bažām par ierēdņu neaizsardzību no politiskās izrēķināšanās, Kariņš atbildēja, ka savā vēstulē valdībai valsts sekretāri retoriski uzdod jautājumu, kādā virzienā viss iet, proti, uz to, "ka valsts sekretāri ir politiskas personas, kas nāk un iet līdzi arī ministriem, vai arī tomēr tā ir daļa no ierēdniecības."

"Neviens sadarbības padomē šodien nerosināja veikt kardinālas izmaiņas un noteikt, ka valsts sekretāriem vajadzētu nākt no politiķu vidus. Tomēr manas domas un pārliecība ir tāda, ka viņiem ir jāpaliek kā vadošajām personām, kas nāk no ierēdniecības," sacīja premjers un piebilda, ka viņam ir saprotamas izteiktās valsts sekretāru bažas.

Kariņš norādīja, ka aicinās Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski tuvāko trīs mēnešu laikā izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā pasargāt ierēdņus no politiskās ietekmes un kādi ir nepieciešamie uzlabojumi ierēdniecības sistēmā. Sākotnēji priekšlikumi tiktu izskatīti sadarbības sanāksmē un, ja būtu nepieciešamas tiesību aktu izmaiņas, tad tās varētu skatīt arī valdībā.

"Es šo jautājumu un izteiktās bažas uztveru diezgan nopietni, tāpēc minētajam jautājumam jāpieiet ar vēsu prātu, it sevišķi situācijā, ja mēs cenšamies visās jomās būvēt sistēmu, kas ir labāka par mantojumā nodoto," sacīja premjers.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka profesionāls civildienests ir valsts pastāvēšanas stūrakmens un tas ir jāapzinās ikvienam politiķim, ja viņš vēlas vadīt valsti.

"Pret šādām lietām nevar attiekties tik vienkārši kā pret savām vai atbalstītāju iegribām. Mana prioritāte ir valsts civildienesta stiprināšana un stiprināt to var tikai tad, ja mēs audzējam profesionalitāti," pauda Bordāns, norādot, ka civildienestā strādā profesionāļi, pret kuriem "nevar izturēties nicinoši un teikt, ko viņiem darīt".

Kā vēstīts, aģentūras LETA rīcībā nonākušajā Valsts kancelejas direktora un visu ministriju valsts sekretāru vēstulē uzsvērts, ka pēdējie notikumi valsts pārvaldē liecina, ka valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus.

"Mēs uzskatām, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota, un tādēļ aicinām politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību esošās sistēmas uzlabošanai vai maiņai," uzsvērts vēstulē.

Citskovskis aicina runāt par visu ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem, kā divus problemātiskos virzienus minot mēģinājumus ietekmēt iepirkumus un iekārtot darbā sev vēlamas personas.

"Nav tikai stāsts par ministru vai valsts sekretāru savstarpējām attiecībām - faktiski runājam gan par valsts pārvaldi, gan pašvaldībām, kur notiek līdzīgas situācijas," skaidroja Valsts kancelejas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, mainoties politiskajām varām, notiek ļoti atklāta politisko interešu ietekme gan uz ierēdniecību, gan pašvaldības amatpersonām. Un tas notiekot divos virzienos - iepirkumi un personu iekārtošanu darbā.

Valsts prezidenta Eglita Levita kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Levita ieskatā, šī vēstule ir nopietns signāls, turklāt notiekošie procesi nav pietiekami caurspīdīgi un argumentēti. Valsts prezidents pauž uzskatu, ka neviens nedrīkst pieprasīt no ierēdņa prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību.