Citskovskis: Valsts sekretāri pārāk bieži rotēti citos amatos

Pēdējos gados valsts sekretāri pārāk bieži tiek rotēti citos amatos, bet tas vājina civildienestu, šādu viedokli pauda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

LETA jau vēstīja, ka Valsts kancelejas direktors un visu ministriju valsts sekretāri adresētā vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam un premjeram Krišjānim Kariņam (JV) aicina risināt jautājumu par valsts sekretāru aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos.

Citskovskis norādīja, ka vidējais termiņš, ko patlaban amatā pavada valsts sekretāri, ir 1325 dienas jeb trīs gadi un seši mēneši, lai gan amatā cilvēki tiek apstiprināti uz pieciem gadiem.

Viņa skatījumā, pēdējos gados valsts sekretāri pārāk bieži tikuši rotēti citos amatos. Piemēram, 2016.gadā Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme tika aizrotēta uz Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītājas amatu, bet Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa tika rotēta uz Valsts zemes dienesta vadītājas amatu.

2017.gadā VM valsts sekretārs Kārlis Ketners tika rotēts Finanšu ministrijas jaunizveidotā Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktora amatā, tāpat 2018.gadā VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš tiks aizrotēts uz Nacionālo veselības dienesta direktora vietnieka amatu, bet patlaban Valsts kancelejā iesniegts rīkojuma projekts par pagaidām no pienākumu pildīšanas atstādinātā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša rotēšanu uz Centrālo statistikas pārvaldi.

"Pēdējā laika tendences liecina, ka termiņi ir īsāki. Mūsuprāt, rotācijas vājina valsts civildienestu, bet tas savukārt vājina publisko pārvaldi un neļauj domāt par valsts attīstību ilgtermiņā. Pienāca brīdis, kad par šiem jautājumiem ir jārunā," pamatojumu vēstules sūtīšanai valsts augstākajām amatpersonām pamatoja Citskovskis.

Vēstules autori aicina valsts augstākās amatpersonas iesaistīties diskusijā par civildienesta modeli, proti, veidot politisku civildienestu vai politiski neatkarīgu.

Kā piemēru Citskovksis minēja situāciju kaimiņvalstīs. "Lietuva pirms pāris gadiem politizēja valsts sekretāra amatu, kas stājas amatā un to pameta līdz ar ministru, savukārt valsts sekretāra vietnieki ir ierēdņi. Turpretī Igaunijā valsts sekretāra amats nav politisks, tomēr šajā valstī ir noregulēts, ka gadījumā, ja ministrs nevar sastrādāties ar valsts sekretāru, ministrs var uzteikt darbu valsts sekretāram tikai pēc sešiem mēnešiem esot ministra amatā, vienlaikus paredzot arī atlaišanas kompensāciju," skaidroja Valsts kancelejas vadītājs.

"Ja ejam uz apolitisku civildienesta modeli, tad ir jābūt skaidriem noteikumiem, kā ministrs sadarbojas ar valsts sekretāru, un kā viņiem civilizēti vienoties, ja puses nespēj sastrādāties," atzina Valsts kancelejas direktors.

Citskovskis norādīja, ka Latvijā ir paredzēta valsts sekretāra rotēšana citā amatā, tomēr nesakārtotā atalgojuma sistēma liedz valsts sekretāram nodrošināt līdzvērtīgu atalgojumu.

"Valsts sekretāra atlīdzība ir 2400 eiro, bet pastāv iespēja saņemt piemaksu 60% no algas, kā arī papildus ienākumi var būt par darbu valsts kapitālsabiedrībās. Cilvēki nāk strādāt valsts dienestā, jo viņiem ir solīts konkrēts atalgojums, bet, aizrotējot citā amatā, viņam tiek garantēta līdzvērtīgs atalgojums, kādu viņš saņēma valsts sekretāra amatā, bet bez piemaksām. Piemēram, Eglīša gadījumā rotācijas rezultātā viņa atlīdzības līmenis būs divas reizes zemāks, nekā patlaban," stāstīja Citskovskis.

Šis arī ir viens no aspektiem, ko Valsts kancelejas direktors vēlas sakārtot. Viņa ieskatā, būtu jādomā par izmaiņām Civildienesta likumā, bet patlaban konkrēti priekšlikumi likuma grozījumiem netiek piedāvāti, jo par tiem nepieciešama plašāka diskusija.

LETA jau vēstīja, ka Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iestājas pret politisku izrēķināšanos ar ministriju valsts sekretāriem.

Levits aicina izvērtēt un konceptuāli izšķirties par optimālu modeli, kas regulētu ministra un augstākās ierēdniecības attiecības, un pēc tam konsekventi pieturēties pie izvēlētā modeļa.

Savukārt Ministru prezidents žurnālistiem atzina, ka valsts sekretāru aktulaizētais jautājums ir jārisina. Kariņa ieskatā, valsts sekretāriem nevajadzētu būt politiskiem amatiem, kas mainās līdz ar politiskās vadības maiņu.

"Es nesaredzu, ka mūsu politiskās partijas būtu tik nobriedušas, ka visas varētu nodrošināt spējīgus valsts sekretārus visās jomās. Valsts pārvaldē ir jāstrādā profesionāļiem," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents pieļāva, ka diskusija par šo jautājumu valdībā varētu izvērsties nākamnedēļ, kad valdība skatīs jautājumu par no amata atstādināta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša rotēšanu Centrālās statistikas pārvaldes direktora amatā.

Eglītis iepriekš pieļāva, ka viņu plānots pārcelt amatā citā iestādē, jo viņš iebildis pret ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieka Pāvela Rebenoka apstiprināšanu AS "Latvenergo" padomē. Eglītis "Latvenergo" padomes locekļu atlases konkursu nodēvēja par politizētu, ko Nemiro noliedza.