Raidījums: Uzņēmumu valdēm un padomēm valsts pērn iztērējusi 24 miljonus eiro

Nākamgad valsts iestādes atlaidīs darbiniekus un griezīs budžetus. Tikai pašā noslēgumā sarunās par nākamā gada budžetu partijas attapās, ka arī valsts uzņēmumos var ietaupīt. Tie visi kopā gadā dotācijās saņem vairāk nekā miljardu eiro, bet dividendēs budžetā iemaksā trešdaļu miljarda. Valsts uzņēmumu vadības atalgojumam vien ik gadu tērē ap 24 miljoniem eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijas valstij pieder 70 uzņēmumi. Katram no tiem ir valde, daudziem arī padome. Tiem ir arī meitasuzņēmumi, kuriem arī ir savas valdes un daļai - arī padomes. Pēc raidījuma aprēķiniem 2023. gadā valsts uzņēmumu un to meitasuzņēmumu valžu un padomju locekļi atalgojumā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024. gadā - jau ap 24 miljoniem.

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojumu rēķina izejot no vidējās algas valstī. Nelielā uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā koeficients ir desmit. Citu darbinieku algu līmenis gan ir atšķirīgs. 2023. gadā "Latvijas pastā" darbinieks gadā saņēma vidēji 13 tūkstošus eiro, "Elektroniskajos sakaros" - 50 tūkstošus.

“Pagājušajā gadā, novembrī, tika iesaldētas valdes un padomes locekļu atlīdzības uz diviem gadiem līdz nākamā gada beigām. Tātad tikai tad, ja tiek izvēlēts jauns valdes vai padomes loceklis, tad tā atlīdzība tiek noteikta no jauna un ievēroti Ministru kabineta noteikumi,” skaidro Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne.

Šogad valsts uzņēmumu padomes pametuši daudzi. Līdz šim tradicionāli tajās piestrādāja Ministriju ierēdņi, visbiežāk valsts sekretāri un viņu vietnieki: "Augstspriegumu tīkla" padomē - no Finanšu ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas; "Latvijas dzelzceļā", "airBaltic" un "Latvijas gaisa satiksmē" - no Satiksmes ministrijas, Vides investīciju fondā un Elektroniskajos sakaros - no VARAM.

“Tā nevarētu būt, ka ir uz pilnu laiku ievēlēti šie te pārstāvi no kapitāldarba turētāju darbiniekiem, tas bija augustā jāpārtrauc. Stājās spēkā interešu konflikta novēršanas likuma norma par to, ka nav iespējams ievēlēt uz pilnu laiku padomes locekļu ierēdņus, amatpersonas, kas ir ministrijās,” stāsta Gasūne.

Pēc izmaiņām vairāki ierēdņi izvēlējušies pamest nevis uzņēmumus, bet ministrijas. Atsevišķos gadījumos gan ierēdņi turpina darbu padomēs, tas esot atļauts kā pagaidu variants, kamēr notiek konkurss uz jauniem vadītājiem. Tā "Augstspriegumu tīkla" padomē strādā Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Liga Rozentāle, bet Sadales tīkla padomē - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns. Savukārt VARAM ministrija izlēmusi, ka kompānijai Elektroniskie sakari vispār padome vairs nav nepieciešama.

“Šis jautājums par meitas kompānijām, tam pašam "Latvijas loto" vēl ir meita tikai balvu iepirkšanai, vai tiešām tas ir nepieciešams. Reizēm ir tāda sajūta, ka ar šīm dažādām sīkām kapitālsabiedrībām tiek nodrošināts tāds varas elites pieprasījums pēc labi apmaksātām amatu vietām,” TV3 atklāj Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Padomes ir piepelnīšanās iespēja ne tikai ierēdņiem. Arī valsts uzņēmumu dažādu līmeņu vadītāji piestrādā savu meitaskompāniju padomēs.

Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka vadītāji nereti ieņem vairākus amatus vienā un tajā pašā uzņēmumā vai vairākos valsts uzņēmumos. Attieksme pret darbu padomēs nereti ir formāla gan no pašu amatpersonu, gan akcionāru, proti, ministriju puses.

“Lai pamatotu to, tad mums tiek norādīts uz ļoti lielu darba apjomu, sarežģīta darba apjoma, sarežģītiem lēmumiem, atbildību lielu. Un savukārt tad, kad mēs skatāmies no otras puses, jo, ko mēs ļoti bieži redzam, ka šis darbs padomē tiek savienots ar kādu citu pamatdarbu. Tad mums saka, nē, nē, tas apjoms jau nav tik liels, tas tā neiespaido,” stāsta Vilka.

Valsts kontrole savās revīzijās ministrijām aizrāda, ka daudzi no uzņēmumiem, piemēram, kultūras nozarē patiesībā varētu būt valsts iestādes. Taču tās izmaiņas nevēlās, jo, esot komersanta statusā, ir vieglāk plānot budžetu. Bet ir arī citas priekšrocības.

“Tā ir iespēja atrasties ārpus vienotās atlīdzības sistēmas, un tur jau atlīdzība ir ievērojami augstāka, nekā tas ir iestādes gadījumā, un arī kopumā kontrole ir mazāka, nekā tas ir tiešās valsts pārvaldes iestādēs,” turpina Vilka.

Valsts kontroles pārstāve gan uzsver - uz kapitālsabiedrībām attiecas tie paši aizliegumi izšķērdēt naudu, kas jāievēro valsts iestādēm. Atšķirīgs priekštats izveidojies tāpēc, ka akcionāri - ministrijas - savus uzņēmumus uzmana kūtri, neizvirza tām finanšu un citus mērķus. Jau vairākus gadus tiek apspriesta reforma, kas liktu akcionāram sākt iesaistīties, taču iebildumi ir gan no ministrijām, gan pašvaldībām.

Viens no Valsts kontroles pārmetumiem valsts pārvaldei ir nevajadzīgi lielais kapitālsabiedrību skaits. Piemēram, ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu nodarbojas četri dažādu ministriju pakļautībā esoši uzņēmumi.