Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemot sava valsts sekretāra Ērika Eglīša atlūgumu, abu amatpersonu konflikts, kuru R. Nemiro atlaišanai izmantoja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, valdības stabilitātes kontekstā zaudējis aktualitāti. Taču, lai līdzīgu konfliktu izvēršanās iespējas mazinātu nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinās Valsts kancelejas vadītāju sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem.
Jau vēstīts, ka R. Nemiro konflikts ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ē. Eglīti izvērtās pēc tam, kad ministrs atstādināja sekretāru no amata. Ē. Eglītis šādu lēmumu skaidroja ar ministra vēlmi a/s Latvenergo valdē «iebīdīt» savu padomnieku un bijušo partneri advokatūrā Pāvelu Rebenoku. Lai pieprasītu R. Nemiro atbrīvošanu no amata, situāciju izmantoja J. Bordāns, kas ir pārliecināts, ka R. Nemiro darbojas oligarhu interesēs.
Ekonomikas ministrs un viņa pārstāvētā partija KPV LV noliedza jebkādu ministra ieinteresētību P. Rebenoka karjerā, un jau pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka P. Rebenoks atsakās no kandidēšanas konkursā uz vietu Latvenergo padomē.
Savukārt pirmdien R. Nemiro paziņoja, ka par iespējamiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta uzraudzības pārkāpumiem rosinās disciplinārlietu pret Ē. Eglīti, kā arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par iespējamu nolaidību OIK atbalsta uzraudzībā.
Ministram arī liekas, ka Ē. Eglītis centies traucēt Saeimas deputātu, kas izmeklē OIK ieviešanu un uzraudzību kopš šīs sistēmas pirmsākumiem, darbu. «Man liekas, ka valsts sekretārs ir mēģinājis novilcināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu par vienu mēnesi. Tas nav pieļaujams, jo gala ziņojums jau top,» pauž ekonomikas ministrs.
Taču ministra un Ē. Eglīša konflikts esot uzskatāms par izsmeltu, jo R. Nemiro pieņēmis viņa atlūgumu. Arī valdību veidojošajām partijām šis konflikts vairs nešķiet diskusiju vērts. Pat ne J. Bordāna pieprasījums premjerministram atlaist ekonomikas ministru. Mīļā miera labad, konservatīvo līderim J. Bordānam fonā uzturot vien neapmierinātu murdoņu, tas paslaucīts zem tepiķa. Taču gluži bez tālejošām sekām augstākā ierēdņa un politiķa konflikts nepaliks.
Kā zināms, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis un visu ministriju valsts sekretāri konfliktā saskatīja pazīmes draudiem, ka civildienesta ierēdņi var tapt politiķu ietekmēti, lai tie pieņemtu pat prettiesiskus lēmumus.
Tādēļ J. Citskovskis aicina runāt par visu ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem, kā divus problemātiskos virzienus minot mēģinājumus ietekmēt iepirkumus un iekārtot darbā sev vēlamas personas.
Nav tikai stāsts par ministru vai valsts sekretāru savstarpējām attiecībām - faktiski runājam gan par valsts pārvaldi, gan pašvaldībām, kur notiek līdzīgas situācijas, TV3 raidījumam 900 sekundes skaidroja Valsts kancelejas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, mainoties politiskajām varām, notiek ļoti atklāta politisko interešu ietekme gan uz ierēdniecību, gan pašvaldības amatpersonām. Un tas notiekot divos virzienos - iepirkumi un personu iekārtošana darbā. Tādēļ esot pienācis laiks izstrādāt pienācīgu aizsardzības mehānismu. Visticamāk, tie varētu būt likuma grozījumi, kas paredzētu zināmu garantu ierēdņa neietekmējamībai. «Jo pretējā gadījumā - ja ierēdnis ir ietekmējams, viņš ir manipulējams, viņš ir vājš, mums ir vāja publiskā pārvalde, kur politiķi, dodot šos prettiesiskos uzdevumus, var panākt, ka ierēdnis [..] sāk izpildīt šīs pretlikumīgās darbības,» saka J. Citskovskis.
Un viņš, šķiet, ir sadzirdēts. Ministru prezidents pēc valdību veidojošo partiju iknedēļas sanāksmes pastāstīja, ka lūgs J. Citskovski trīs mēnešu laikā vai ātrāk sagatavot priekšlikumus ierēdniecības neatkarības nodrošināšanai. Saskaņā ar premjera teikto, neviena no koalīcijas partijām nevēloties civildienesta darbiniekus sasaistīt ar politiķiem, kas nereti nozīmē amata zaudēšanu, mainoties iestādes politiskajai vadībai.
Savukārt J. Bordāns uzsvēra, ka viņa vadītajam politiskajam spēkam civildienesta stiprināšana ir prioritāra un Valsts kancelejas vadītāja celtā trauksme ļaus Latvijai iziet no situācijas «ar panākumiem».
Arī Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts atbalsta augsta līmeņa sarunu valsts pārvaldē par politiski neitrāla civildienesta nodrošināšanu. Viņš norādīja, ka vairāki politiskā spēka vadoši politiķi jau ir izteikuši atbalstu augstāko ierēdņu vēstulē paustajam, ka civildienestu nedrīkst politizēt.
Politiķis sacīja, ka atbalsta 90. gadu pieeju par profesionāla, politiski neitrāla civildienesta veidošanu. Lai gan tāds ticis veidots, pēdējos gados ir redzams «kritiens atpakaļ», norādīja D. Pavļuts.