Grautiņi

Rīgas apgabaltiesa vakar vienam no 13.janvāra grautiņu krimināllietā apsūdzētajiem noteica brīvības atņemšanu uz trim gadiem un vienu mēnesi.

Rīgas apgabaltiesa šodien izsludināja meklēšanā vienu no 13.janvāra grautiņos apsūdzētajiem vīriešiem Silvesteru Audri.

Zviedrijas policija izskatījusi 90% no ziņojumiem saistībā ar Stokholmas grautiņiem, bet līdz šim cietumsods piespriests tikai vienam aizdomās turamajam.

Londonas policija šodien arestējusi divdesmit studentu demonstrācijas dalībniekus, kuri protestējuši pret iecerēto augstskolu studiju maksas paaugstināšanu, ziņo BBC.

Lībijas valdība aicina Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu atkāpties no amata, jo ''britu policija nežēlīgi izrēķinās ar mierīgiem demonstrantiem", norādījis Lībijas ārlietu ministrs Haleds Kaims.

Kā šodien raksta britu laikraksts "The Times", Lielbritānijas nemieru pirmajās dienās Londonas policistiem bija pavēlēts neiesaistīties sadursmēs ar grautiņu rīkotājiem.

Londonā no gūtajiem ievainojumiem miris 26 gadus vecs vīrietis, kurš tika sašauts nekārtību laikā Londonā savā automašīnā, ziņo BBC News.

Jau kopš 1905.gada nemieriem tieši protesta akcijām 13.janvāra datumā ir īpaša nokrāsa un sabiedriskā rezonanse. Var teikt, ka katru gadu Latvijas tauta 13.janvārī sasparojas un īsteno sabiedriski nozīmīgas akcijas. Viena no spilgtākajām šādām iedzīvotāju aktivitātēm, protams, bija pirms diviem gadiem.

Pagājuši divi gadi kopš tā dēvētās bruģa revolūcijas, kad Vecrīgā demolēja policijas automašīnas, Saeimas logos lidoja akmeņi un no veikaliem zaga alkoholu.

Pirms diviem gadiem, 2009. gada 13. janvārī, Vecrīgā saniknotu ļaužu pūlis sarīkoja nekārtības – ar akmeņiem, olām un pudelēm tika apmētāts Saeimas nams, brašie revolucionāri aplaupīja dzērienu veikalu, nodarīja bojājumus policijas transportam, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas, bibliotēkas ēkām.

Biedrība ''Antiglobālisti'' 13.janvārī pie Saeimas plānojusi rīkot nevardarbīgu mītiņu, lai protestētu pret Latvijas iedzīvotāju naudas noguldīšanu ārvalstu bankās.

Tā dēvētā bruģa revolūcija jeb 13. janvāra grautiņi Vecrīgā sen pieklusuši, taču sekas jūtamas joprojām. Prokuratūrai par aizdomās turamajām personām nosūtīti 67 materiāli, vēl vairāk nekā 50 cilvēku tiek turēti aizdomās. Pagaidām no kārtībsargiem izvairīties izdevies 29 nemieru dalībniekiem.

Rīgas tiesu apgabala prokuratūrā aprīļa vidū pieņemts lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu vēl pret 19 personām par aktīvu dalību pagājušā gada 13.janvāra nekārtībās Vecrīgā. Līdz ar to kopumā šajā lietā apsūdzības jau celtas 65 personām.

Par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kas saistītas ar grautiņiem, postījumiem, vardarbību vai pretošanos varas pārstāvjiem, turpmāk varētu draudēt trīs līdz 12 gadu brīvības atņemšanas sods, bet par šādu nekārtību organizēšanu - piecu līdz 15 gadu cietumsods.

Šodien pēcpusdienā Vecrīgā pastiprināti patrulē liels daudzums policistu, novēroja aģentūra LETA.

Iespējams, pērnā gada 13. janvāris varēja kļūt par lūzuma punktu varas un sabiedrības attiecībās. Sociālantropologam Robertam Ķīlim šķiet, ka 13. janvāris par šādu lūzuma punktu kļuva. Iespējams, ir kaut kādas 13. janvāra mācības.

Tieši politiskā atbalsta trūkumu kādiem vērienīgiem masu pasākumiem un mudinājumam protestēt politiķi, politologi un sociologi min par iemeslu, kādēļ šogad 13. janvāris visdrīzāk paies mierīgi.

Visi pērnā gada 13. janvāra vakarā Vecrīgā izsistie stikli sen jau ir iestikloti un izrautās ceļa zīmes ir novietotas atpakaļ tām paredzētajās vietās, tāpēc vienīgais Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielāko grautiņu neatgūstamais zaudējums ir 16 gadus vecā puiša zaudētā acs, kuru ar gumijas lodi izšāva policisti.

2009. gada 13. janvārī notika atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgākā un vardarbīgākā sabiedrības protesta akcija, kuras sekas šodien neizpaužas tikai 46 personu kriminālvajāšanā par līdzdalību masu nekārtībās.

Pretēji iepriekš publiskā telpā izskanējušajai informācijai par šodien iespējamām nesankcionētām, agresīvām protesta akcijām nekas tamlīdzīgs pagaidām valstī nav konstatēts, aģentūrai LETA apstiprināja Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.