Rīgas apgabaltiesa šodien izsludināja meklēšanā vienu no 13.janvāra grautiņos apsūdzētajiem vīriešiem Silvesteru Audri.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, šodien uz savas lietas izskatīšanu Audris nebija ieradies, pavēsti viņš nebija saņēmis, un arī policijai Audra piespiedu atvešana neizdevās.
Ņemot vērā minēto, prokurore pieteica lūgumu izsludināt Audri meklēšanā un apturēt tiesvedību viņa krimināllietā. Tiesa šo lūgumu apmierināja.
Kā ziņots, Audris nav pirmais 13.janvāra grautiņos apsūdzētais, kurš iztiesāšanas laikā pazudis. Līdzīgs liktenis iepriekš bijis vēl dažiem iespējamiem Vecrīgas nekārtību cēlājiem.
Iepriekš Audrim uz apsūdzēto sola bija jāsēžas kopā ar desmit citiem apsūdzētajiem, taču 27.martā tiesa lietu sadalīja pavisam trīs daļās. Tā kā Audris todien uz tiesas sēdi nebija ieradies, viņa apsūdzība tika izdalīta atsevišķā tiesvedībā.
Vēlāk tiesas sēdei Audra lietā bija jānotiek 22.jūlijā, bet viņa neierašanās dēļ to nācās atlikt līdz šodienai.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.
Lielākā daļa apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Vairums no viņiem atzīti par vainīgiem un sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr liela daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.
Savukārt maija vidū Rīgas apgabaltiesa trīs par piedalīšanos Vecrīgas grautiņos apsūdzētos vīriešus atzina par nevainīgiem un attaisnoja. Arī šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā.
Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem. 2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta.
Patlaban likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.