Visi pērnā gada 13. janvāra vakarā Vecrīgā izsistie stikli sen jau ir iestikloti un izrautās ceļa zīmes ir novietotas atpakaļ tām paredzētajās vietās, tāpēc vienīgais Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielāko grautiņu neatgūstamais zaudējums ir 16 gadus vecā puiša zaudētā acs, kuru ar gumijas lodi izšāva policisti.
Dienu pēc 13. janvāra grautiņiem pērn uz Neatkarīgās redakciju zvanīja kāda sieviete, kurai bija savs viedoklis par notikušo: "Mana mazmeita bija uz to piketu ar visu fakultāti. Es jums teikšu tā – kad nākamreiz policija brauc uz piketu, lai viņi nomazgā savas mašīnas. Mana meita palīdzēja apgāzt policistu busiņu un nosmērēja rokas."
Daudzi vēl nav atpazīti
Pensionāres viedoklis labi raksturo 13. janvāra vakarā Vecrīgā valdošo gaisotni – mēs esam nikni, un nekas mums neliedz savas dusmas paust. Tautas niknums valsts iestādēm un uzņēmumiem radīja 185 770 latu zaudējumus. Gadu pēc grautiņiem galvenie to vaininieki joprojām nav notiesāti.
Rīgas tiesu apgabala prokuratūrā jau vasarā tika celtas apsūdzības 46 personām par aktīvu dalību 13. janvāra nekārtībās, Neatkarīgo informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks. Tiesā šīs apsūdzības gan tik drīz nenonāks.
Personām apsūdzības celtas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem. Policijā joprojām atrodas lietas par 21 personu, kuru tur aizdomās par dalību grautiņos. Drīzumā šīs lietas policija gatavojas sūtīt uz prokuratūru.
Lai arī policija pēc 13. janvāra izveidoja īpašu interneta lapu, kurā apkopotas aktīvāko grautiņa dalībnieku fotogrāfijas, joprojām nav atpazītas 33 personas, bet 23 personu dalību masu nekārtībās policija vēl izvērtē.
13. janvāra lieta 39 sējumos
Iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām. Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnos 10 000 lappušu, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13. janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms ir apmēram 185 770 latu.
Pēc 13. janvāra policija atzina: neparedzējām, ka huligāniem pievienosies tautas masas. "Jaunieši uzkurināja pūli, un tautas masas redzēja, ka var tā mierīgi mest pa Saeimu. Nofilmētajos kadros redzams, ka akmeņus met pat kundzes gados. Vandalis iemet ar akmeni, pavēršas pret policistu – tauta priecājas un aplaudē. Ja huligānus neatbalstītu tautas masas, mēs ļoti ātri lokalizētu pārkāpēju," pērn janvārī atzina toreizējais Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis.
Piesakās 13. janvāra stukači
Nevarētu gan teikt, ka likumsargi neko nedarīja, lai novērstu vai vismaz prognozētu 13. janvāra notikumus. Par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētais Valdis Rošāns blogā portālā zemessargs.lv apraksta, kā tika savervēts par Drošības policijas ziņotāju un kādi bija viņa uzdevumi 13. janvārī.
V. Rošāns, kurš internetā ar segvārdu Fenikss publicējis komentārus, kurus Rīgas tiesu apgabala prokuratūra pagājušā gada maijā atzina par nacionālā, etniskā un rasu naida un nesaticību izraisošiem, savā blogā atklāti apraksta Drošības policijas dotos uzdevumus: "Tuvojoties 13. janvārim, man tika uzdots palīdzēt sameklēt nostarsaeimu.times.lv autorus, ko es kā vienmēr darīju ļoti pavirši un neprasmīgi. Pirms 13. janvāra man lika filmēt notiekošos protestus, ko es diemžēl nevarēju atļauties nedarīt, lai neizgāztu savu uzcītīgā aģenta tēlu. Taču filmēju pārsvarā policijas pārstāvjus, protestētājus no mugurpuses, kā arī spēlējos ar kameras fokusu, reizēm to padarot miglainu un neskatāmu."
Drošības policija likusi Valdim Rošānam izspiegot arī partiju Tēvzemes nacionālo spēku savienība, Gustava Celmiņa centru (Pērkonkrustu), skinhedus, kā arī piedāvāja iesaistīties pingvīniem.info kustībā un izspiegot žurnālistus Juri Kažu un Māri Zanderu.
Šā gada 7. janvārī tiesā vajadzēja skatīt minēto krimināllietu, taču tiesa lietas izskatīšanu atlika uz nākamo nedēļu. Drošības policija vērtē V. Rošāna janvāra publikācijas kā sava veida aizstāvību minētajā kriminālprocesā un mēģinājumus iegūt publicitāti.
