Tā dēvētā bruģa revolūcija jeb 13. janvāra grautiņi Vecrīgā sen pieklusuši, taču sekas jūtamas joprojām. Prokuratūrai par aizdomās turamajām personām nosūtīti 67 materiāli, vēl vairāk nekā 50 cilvēku tiek turēti aizdomās. Pagaidām no kārtībsargiem izvairīties izdevies 29 nemieru dalībniekiem.
Viņu rīcības motīvi ir saprotami – par dalību grautiņos pienākas bargs sods.
Ne visus sodīs
Maldīgs ir uzskats, ka līdzīgi kā pūļa saucieni 13. janvāra naktī izgaisušas arī revolucionāriem izvirzītās apsūdzības. "Kriminālprocesā par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās bez šīm 67 personām ir atzītas vēl 11 personas. Par vairāk nekā 50 personām tiek turpināta pārbaude, lai lemtu jautājumu par viņu saukšanu pie kriminālatbildības," stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.
Dažas dienas pēc Saeimas ēkas taranēšanas pasākumiem tika izveidota mājas lapa masunekartibas.lv. Lai huligānus nodotu kroņa maizē, internetā policija izvietoja vairākus desmitus fotogrāfiju, lūdzot iedzīvotājiem atpazīt draugus, radus un kolēģus. Vairākums grautiņa aktīvistu tādā veidā tika notverti, taču 29 joprojām nav identificēti. "To personu fotogrāfijas, kuras ir noskaidrotas, no galerijas tiek izņemtas. Lielākā daļa no aizdomās turētajām personām savu vainu konkrētā noziedzīgā nodarījumā ir atzinušas," uzsver policijas pārstāvis.
Prokuratūra pagaidām neprognozē, kad lieta varētu nonākt līdz tiesai.
Atbalsta biedrība pastāv formāli
Kā pretreakcija varasvīru vēlmei sodīt Vecrīgas bruģa un māju postītājus tika nodibināta biedrība 13. janvāris. Cēlie mērķi – veicināt godprātīgas valsts un sabiedrības veidošanu un palīdzēt tiem, kurus prokuratūra aicināja uz pratināšanām – izčibējuši. Šobrīd biedrība pastāv formāli, tajā ir desmit biedru, kuri periodiski satiekas un diskutē par notikumiem valstī. "Ir jau daudz vairāk cilvēku, kuri vēlas iestāties, bet, kamēr nesit, tikmēr neviens neko nedara. Patiesībā grautiņi jau sen ir aizmirsti. Uzskatu, ka Latvijā ir ideāla mentalitāte un vide, lai zeltu tas, kas zeļ! Sabiedrība ir slima," uzskata 13. janvāra priekšsēdētājs Andris Maziks. Politisko partiju uzsaukumus doties streikos un mītiņos viņš uztver ar ironiju – kā priekšvēlēšanu trikus, lai ar skaistiem vārdiem uzpirktu vēlētājus. "No mūsu biedrības arī ir jaunie, kuri piedalīsies vēlēšanās. Tagad viņi saka, ka grib strādāt valsts labā, bet nevar zināt, kā būs vēlāk," skeptisks ir A. Maziks.
Cietumsodu mīkstinās
Līdz šim par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, draudēja cietumsods no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Saeima pirms mēneša otrajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, paredzot sodu mīkstināt. Turpmāk par dalību masu nekārtībās tiks piemērots cietumsods no trim līdz divpadsmit gadiem. Jāpiebilst, ka dažas personas pie kriminālatbildības vispār netiks sauktas. Proti, tiem cilvēkiem piespiedu kārtā būs jālieto medicīniskie līdzekļi, jo šie cilvēki veiktajās ekspertīzēs atzīti par nepieskaitāmiem.
***
UZZIŅA
2009. gada 13. janvāra sekas
Joprojām nav noskaidroti 29 grautiņa dalībnieki
67 materiāli nosūtīti prokuratūrai
Par vairāk nekā 50 cilvēku dalību masu nekārtībās notiek izmeklēšana
Pagaidām neviens vēl nav notiesāts