Nenoliedzami Rīgas vaibstus bojā pamestas un nolaistas ēkas un īpašumi, par kuriem ilgstoši neviens nav licies ne zinis. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) norāda, ka cīņa ar graustu īpašniekiem ir smaga, taču ir situācijas, kad ēku saimnieki vēlas veikt demontāžas darbus, bet to liedz fakts, ka īpašumam ir kultūras pieminekļa statuss.
Graustu miljonāri var līksmot – viņiem nebūs jāizcieš cietumsods par īpašuma novešanu līdz bīstamam stāvoklim. Jo pagaidām pie kriminālatbildības nebūs iespējams saukt to ēku īpašniekus, kuri savus īpašumus nav uzturējuši labā stāvoklī, un tāpēc ir radušās smagas sekas – cilvēku nāve, mantiskas sekas. Visus bīstamos graustus nav iespējams arī atsavināt vai nojaukt – tas ir naudas jautājums. Nolaistam īpašumam varētu būt vēl viena cerība – iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Diemžēl tā ir birokrātiski gara procedūra. Ne visi īpašumi nodzīvo tik ilgi, līdz šī procedūra noslēdzas.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apturējis piecu izglītības iestāžu ēku, kas atrodas Rūjienas, Kuldīgas, Ogres un Durbes novadā, ekspluatāciju. Izrādās, tās visas jau sen netiek lietotas kā skolas un arī nākotnē tās nav plānots izmantot šādam mērķim. Diemžēl pašvaldībām līdz šim nav izdevies ēkas pārdot, iznomāt vai nojaukt, tāpēc tās arī dokumentos vēl palikušas kā izglītības iestādes.
Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija piektdien, 11.maijā, pieņēma lēmumu, ka ēkas Rīgā, Raņķa dambī 14, un Kalnciema ielā 2B Rīgas pašvaldība sakārtos piespiedu kārtā.
Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija šodien pieņēma lēmumu, ka ēkas Rīgā, Raņķa dambī 14, un Kalnciema ielā 2B Rīgas pašvaldība sakārtos piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.
Jau Marijas ielas iespaidīgais grausts Rīgā ir pierādījis, ka laika zoba saēstas mājas liktenis ir atkarīgs no īpašnieku skaita. Pat divi kopīpašnieki nespēj atrast kopīgu valodu, lai savu īpašumu sakārtotu. Ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki nevar vienoties pat par nelielu naudas summu ieguldīšanu īpašuma sakārtošanā, un līdzīgas dilemmas priekšā – kāds labprāt, cits piespiedu kārtā – kapitulējuši arī citu Latvijas galvaspilsētas graustu īpašnieki.
Divi gadi ir pagājuši ļoti ātri, un ne mazāk strauji vairojies tā dēvēto zaļo sietu daudzums ap un pie Rīgas mājām. Pirms diviem gadiem Rīgas dome apstiprināja noteikumus, kuros paredzēts, ka no 2017. gada 1. septembra uz ēkām Rīgā aizliegts ilgstoši izmantot zaļo celtniecības sietu. Noteikumu mērķis bija motivēt būvju sakārtošanu, nevis to kritiskā stāvoklī esošo detaļu noslēpšanu zem celtniecības sieta. Rīgas centrā vien, pēc provizoriskas apskates, ir ap 160 ēku, kuru īpašniekus jau varētu sodīt par namu fasāžu nesakārtošanu.
Patlaban VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īpašumu portfelī ir 160 vidi degradējošu būvju un VNĪ prognozē, ka tuvākajos gados gan nāks klāt jaunas būves, gan arī tiks samazināts esošo graustu skaits, norāda VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēs pienākumu no 2020.gada arī valstij un pašvaldībām maksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par tām piederošiem graustiem.
Šonedēļ degušās ēkas Rīgā, Vienības gatvē 106, Krāsotāju ielā 29 un Čiekurkalna 1.šķērslīnijā 3 ir grausti, ko Rīgas domes Īpašuma departaments tuvākajā laikā Rīgas domei ierosinās nojaukt, aģentūrai LETA pastāstīja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
Lielākajai daļai no gandrīz 30 000 daudzdzīvokļu ēku balkoniem nepieciešams remonts vai renovācija, liecina SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) sniegtā informācija šā gada vasarā.
Padomju laika mantojums ir armijas vajadzībām būvētās ēkas Bolderājā – Flotes un Birzes ielā. Tās ir kļuvušas par graustiem, un tikpat kā nemaz nav ticams, ka kāds no šīm ēkām vēlēsies izveidot konfekti.
Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas turpmāk noteiks jaunu kārtību, kādā veidā uz Rīgas vidi degradējošām būvēm ir izvietojams dekoratīvais pārsegs.
SIA "E Buvvadība" par teju 120 900 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, demontēs trīs Rīgas graustus, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.
Par vienu no Igaunijas noslēpumainākajiem uzņēmējiem dēvētais Tomass Tūls tikai pēc 16 gadiem izpelnījies kaut cik ievērojamas finansiālas sankcijas Rīgā. Viņam kopā ar SIA Ģertrūdes biznesa centrs pieder bēdīgi slavenais grausts Marijas ielā 6. Šogad pašvaldība izlēma būvei piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas tagad būs 14 000 eiro gadā iepriekšējo 1500 eiro vietā.
Gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē var negaidīti pārsteigt vairākus Rīgas namīpašniekus. Ja viņi līdz šā gada beigām nesakārtos savus īpašumus, tad izpelnīsies lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi. Daži jau tuvākajā laikā izjutīs paaugstinātā nodokļa sekas.