Piespiedu kārtā Rīgā tiks sakārtoti divi grausti

© F64

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija šodien pieņēma lēmumu, ka ēkas Rīgā, Raņķa dambī 14, un Kalnciema ielā 2B Rīgas pašvaldība sakārtos piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Pēc komisijas priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) vārdiem, lēmums paredz, ka nekavējoties ir jāiežogo ēku pieguļošā teritorija, lai nodrošinātu nepieejamību nepiederošām personām un aizsargātu to veselību un dzīvību.

"Divu nedēļu laikā ir jāsāk ēku tehniskā apsekošana un mēneša laikā izstrādātais atzinums ir jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā, īpašniekiem jādemontē uz ēku fasādēm izvietotie celtniecības sieti, kas aizsedz būvju nedrošos apdares elementus. Ir jāaizsedz būves pagraba, logu un durvju ailes ar pret uzlaušanu drošu konstrukciju materiāliem," skaidro Burovs.

Pirms diviem gadiem Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificēja ēku Kalnciema ielā 2B par B kategorijas vidi degradējošu būvi un tās īpašniekiem piemēroja paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Jūgendstila ēka ir celta 1914.gadā.

Arī bijusī poliklīnikas ēka Raņķa dambī 14, kuras ekspluatācija tika sākta 1912.gadā, ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve, un tās īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) galvenais eksperts Jānis Asaris informēja, ka būve nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, neatrodas kāda cita kultūras pieminekļa aizsardzības zonā un nav arī kāda kultūras pieminekļa daļa. "Līdz ar to inspekcijai nav pamata izvirzīt nosacījumus būvprojekta izstrādei, kas noteiktu kultūras pieminekļu aizsardzības prasības. Inspekcijas ieskatā būvi varētu arī demontēt, bet noteikti ir jāsaglabā uz ielas pusi atrodošās fasādes ar jūgendstila ornamentiem. Pārdaugavā ir tikai divas jūgendstila ēkas - viena ir atjaunotā Valsts policijas ēka Daugavgrīvas ielā, un otra - šodien apsekotais grausts," norādīja Asaris.

Pēc Gailītes teiktā, vēl operatīvās sanāksmes laikā aktuāls kļuva jautājums par to, ka pašvaldības administratīvos aktus saistībā ar bīstamības novēršanu var izdot tikai dome, pieņemot lēmumu par piespiedu sakārtošanu.

"Patlaban administratīvie akti saistībā ar bīstamības novēršanu ir lēmumi, kas jāapstiprina Rīgas domes sēdē. Tos ne vienmēr var pieņemt tik ātri, cik būtu nepieciešams. Tādēļ Īpašuma departaments plāno ierosināt grozījumus vispārīgajos būvnormatīvos, lai pats varētu izdot administratīvo aktu degradēto īpašumu bīstamības novēršanai," pauda Gailīte.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais