Lielākajai daļai no gandrīz 30 000 daudzdzīvokļu ēku balkoniem nepieciešams remonts vai renovācija, liecina SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) sniegtā informācija šā gada vasarā.
Saskaņā ar normatīviem balkonu vidējais dzīves ilgums ir 50 gadu, un tie, ja vien nav remontēti, jau ir nolietoti līdz kliņķim. Par to, cik dzīvokļu īpašnieku būs vienojušies par bīstamo balkonu atjaunošanu, varēs spriest tikai vēlā rudenī, bet, ieraugot izmaksas, cilvēki nereti nolemj balsot pret balkonu sakārtošanu. Piemēram, šogad 424 RNP pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju remonta darbu plānos iekļauti piedāvājumi dzīvokļu īpašniekiem veikt uzkrājumu tieši balkonu remontam (par kopējo summu 13 159 783,75 eiro).
Dzīvokļu īpašnieki ir bijuši kūtri izmantot savas tiesības un iespējas, informējot RNP par balkonu tehnisko stāvokli. Pirms diviem gadiem RNP dzīvokļu īpašniekiem sagatavotajos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu ikmēneša rēķinos izvietoja aicinājumu ziņot par balkonu stāvokli, proti, veikt balkona izpēti un, konstatējot plaisas vai koroziju metāla konstrukcijās, ziņot RNP speciālistiem par nepieciešamību novērtēt attiecīgā balkona tehnisko stāvokli. Šo iespēju izmantoja ļoti maz cilvēku. Tomēr RNP pārvaldīšanā esošo 44 dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki jau veido uzkrājumus balkonu remontam par kopējo summu 1 159 050 eiro.
Par balkona pārbaudi nav papildus jāmaksā, to veic apsaimniekošanas maksas ietvaros. Ja balkonam konstatē nelielus defektus, arī tos novērš un saremontē apsaimniekošanas maksas ietvaros, skaidro RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma. Ja balkons ir bīstams, tad dzīvokļa īpašnieks par to tiek informēts, bet iedzīvotāji savukārt sūdzas, ka ir grūti saprast sarežģītā birokrātu valodā uzrakstīto vēstuli - ko drīkst un ko nedrīkst darīt uz balkona.
Savukārt uz aicinājumiem sakārtot bīstamās dzīvojamās mājas (ne tikai balkonus) ir atsaukušies 129 ēku kopīpašnieki. Bet Rīgā šādu īpašumu ir 224. Lai drošai dzīvošanai sakārtotu avārijas stāvoklī esošās mājas galvaspilsētā, būtu nepieciešami apmēram 10 miljoni eiro. Par šo naudu būtu iespējams veikt tikai pašus nepieciešamākos remontus. Daudzas no avārijas stāvoklī esošajām mājām ir nelielas, un, ja dzīvokļu īpašnieki nespēj savā starpā vienoties, tad nav iespējams saprātīgā laika periodā sakrāt remontam nepieciešamos līdzekļus. Pašlaik avārijas stāvoklī esošajās mājās ir izdarīti steidzamākie darbi, lai nepieļautu tehniskās situācijas pasliktināšanos, norāda RNP. Līdz šā gada beigām visnepieciešamākos remontdarbus paredzēts paveikt vēl 11 mājās, kur uzkrāti līdzekļi. Taču daudzās ēkās, uz kurām izvietoti brīdinoši uzraksti par to, ka māja ir dzīvošanai bīstama, joprojām mitinās cilvēki. Tas ir saprotams, jo, kamēr vien jumts virs galvas un grīda tur, viņi prom neies. Jo nav kur iet un trūkst naudas, lai savu kopīpašumu, par kādu ēka kļuvusi pēc dzīvokļu privatizācijas, savestu kārtībā.
***
UZZIŅAI
• RNP pārvaldīšanā ir dzīvojamās mājas ar kopumā 29 837 balkoniem.
• No 2014. gada janvāra līdz 2015. gada septembrim RNP saņemti un reģistrēti 369 dzīvokļu īpašnieku pieteikumi par balkonu tehniskā stāvokļa novērtēšanu.
• RNP pārvaldīšanā esošajām 85 dzīvojamajām mājām remonta darbu plānos 2014., 2015. un 2016. gadam iekļāva remonta darbus saistībā ar balkonu tehniskā stāvokļa uzlabošanu (remonta darbu aptuvenās izmaksas ir 440 125 eiro). Šobrīd 44 dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki veido finanšu līdzekļu uzkrājumu balkonu remontam par kopējo summu 1 159 050 eiro.
• Lai lemtu par nepieciešamajiem remontdarbiem 224 avārijas stāvoklī esošajās ēkās, RNP sasauca vairāk nekā 400 dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Vairākās mājās kopsapulces sasauktas atkārtoti, pat četras un piecas reizes, taču lielā daļā šo māju kopīpašnieki joprojām nav pieņēmuši lēmumu.