Pētnieki ir atšifrējuši pirms 2000 gadiem Vezuva vulkāna izvirduma laikā iznīcināta apdeguša tīstokļa nosaukumu un autoru. Cieši iesieto teksta rulli nevar atvērt, jo tā trauslās, sadegušās lapas tikai sabruktu, vēsta the-sun.com.
Tikai pēc gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir spējis mobilizēt spēkus, lai izvērtētu pagājušā gada rudenī uzjundījušo skandālu par zinātnei, it īpaši filozofijai, paredzēto līdzekļu piešķiršanu.
Kaut arī plaģiātisma skandāls Latvijas Universitātes (LU) filozofijas fakultātē vēl nav noslēdzies – profesors Rihards Kūlis līdz 14. maijam aicināts iesniegt paskaidrojumu LU rektoram Mārcim Auziņam, kurš lems par tālāku rīcību, jau tagad akadēmiskās vides aprindās tiek izteikti minējumi, ka šis notikums Latvijas zinātnieku turpmāko darbību varētu ietekmēt pozitīvā virzienā.
Latvijas Universitātes (LU) Ētikas komisija, kas vērtēja ekspertu secinājumus par iespējamo plaģiātismu LU filozofijas profesoru Riharda Kūļa un Igora Šuvajeva veiktajos Imanuela Kanta darbu tulkojumos, visbargāk vērsusies pret R.Kūli, kuram izteikusi nosodījumu, jo secināts, ka viņa Kanta tulkojums nav oriģināls.
Neatkarīgā sarunājas ar Latvijas universitātes "gojko mitiču" (publiskais rupors – A. Leimanis) izteikto apgalvojumu adresātiem un oponentiem: asociēto profesori, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes domes priekšsēdētāju Elgu FREIBERGU, dr.phil., profesori, LZA akadēmiķi Maiju KŪLI, LU VFF filozofijas maģistrantūras 2. kursa studentu Igoru GUBENKO, dr.phil., profesoru, LZA korespondētājlocekli Igoru ŠUVAJEVU.
Tā sauktā plaģiātu lieta uzmanības lokā nokļuva pēc Paula Bankovska raksta "Ar Kantu Pārdaugavā" (Rīgas Laiks, 2009. g. marts; pieejams arī audio versijā). Nedaudz vēlāk parādījās "Morālais likums un tā oriģināls" (Satori), kurā Pauls jau sniedza daudz plašāku ieskatu pāris VFF (Vēstures un filozofijas fakultātes) profesoru veikumā:
Latvijas Universitātes (LU) filozofijas studenti pauž bažas par filozofijas problēmām Latvijā un norāda uz nopietnām aizdomām par plaģiātismu vairāku pasniedzēju darbos, - informē laikraksts "Diena".
Konkursos par zinātnisko pētījumu grantiem atklāts vai slēpts interešu konflikts ir iekodēts, jo vieni un tie paši cilvēki gan pretendē uz grantiem, gan izvērtē tos.
Noslēgtajā Latvijas zinātnieku sabiedrībā filosofijas profesores Maija Kūle un Ella Buceniece nav vienīgās melnās avis, kas, iespējams, tieši vai netieši sekmējušas grantu piešķiršanu saviem pētījumiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis informācijas pārbaudi, lai pārliecinātos par Latvijas Zinātnes padomes Humanitāro zinātņu ekspertu komisijas priekšsēdētājas profesores Maijas Kūles un šīs komisijas locekles profesores Ellas Bucenieces darbības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām.