Konkursos par zinātnisko pētījumu grantiem atklāts vai slēpts interešu konflikts ir iekodēts, jo vieni un tie paši cilvēki gan pretendē uz grantiem, gan izvērtē tos. Noslēgtajā Latvijas zinātnieku sabiedrībā filosofijas profesores Maija Kūle un Ella Buceniece nav vienīgās melnās avis, kas, iespējams, tieši vai netieši sekmējušas grantu piešķiršanu saviem pētījumiem.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka zinātniecēm tagad nākas skaidroties ar KNAB par interešu konfliktu. Izvērtējot pētnieku ieceres tepat Latvijā, objektivitāti nodrošināt ir faktiski neiespējami. Kā piemēru neitralitātes trūkumam zinātnisko grantu izvērtēšanā var minēt vides zinātni. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijā apakšnozarē Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnes vides zinātni pārstāvošo pētnieku vidū četri ir tādi, kas finansējumu saviem pētījumiem saņem valsts pētījumu programmā KALME – klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdens vidi. Viņu vidū ir arī profesors Māris Kļaviņš – šīs programmas, kā arī Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vides zinātņu nodaļas vadītājs. No sarunas ar Neatkarīgo zinātnieks kategoriski atteicās.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, habilitētais bioloģijas doktors Elmārs Grēns atzīst, ka šī ir problēma Latvijas zinātnē kopumā – pazīstamākie zinātnieki katrs savā nozarē tiek ievēlēti zinātnes ekspertu komisijās, kas lemj par naudas sadalīšanu, un viņi paši ir arī projektu iesniedzēji. "Pat formāli nepiedaloties sava granta izvērtēšanā, komisijā viņš ir savējais cilvēks. Nu un, ka uz balsošanas brīdi viņš pieceļas un paiet maliņā? Turklāt cīnīties par savu grantu iespējams, gremdējot, piemēram, konkurējošo vai citas jomas iesniegtu projektu," skaidro E. Grēns.
Pārtraukt šo aplamo sistēmu var vienīgi starptautiska ekspertīze iesniegtajiem pētījumu projektiem. Citas mazas valstis tā darot, lai izvairītos no zinātnieku interešu konfliktiem, un Latvijai jāseko to piemēram. E. Grēns gan ir spiests atzīt, ka mūsu zinātnieku aprindās manāma liela pretestība šim risinājumam, galvenokārt tāpēc, ka darbus nāksies iesniegt svešvalodā. Un, protams, arī iespēja palīdzēt savam pētījumam kļūs krietni mazāka. Tomēr Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas ir vienīgais ceļš, lai saņemtu godīgu vērtējumu un lai no zinātnieku darba būtu maksimāls labums tautsaimniecībai. Krīze un naudas trūkums šīs pārmaiņas būs pasteidzinājuši. Uzreiz gan simtprocentīgi visus pētījumus ārzemēs nevarēs vērtēt, bet jāsāk vismaz ar daļu. Ministru kabinets pagaidām to darīt atļāvis atsevišķām nozarēm, bet pēc pāris gadiem jau visi pētījumu projekti, arībv Eiropas fondu finansētie, būtu jāvērtē neatkarīgiem ārzemju zinātniekiem.